Gan jau kāds no jums būs saskāries ar laipniem kungiem Rīgas ielās, kuri aicina tikai parunāt par Dievu.
Iesaku netērēt ar viņiem laiku, un vispār turēties pa gabalu. Un atcerēties ka nevajag kādu īpašu ticību, vai
dzīves veidu, lai būtu tuvāks Dievam, jo es uzskatu ka tas ir mūsu sirdīs un prātā, kas tic, tas zin, kas netic,
tam ir tiesības neticēt.
Jehovas liecinieki - Bībeles pētnieki (angl. Bible Students), arī Sargtorņa biedrība - no protestantisma atšķēlusies sekta. Dibināta 1874. gadā Pensilvānijā, ASV. Dibinātājs - Čārlzs T. Rasels (angl. Charles Taze Russell, 1852.-1916.).
Pašnosaukumu „Jehovas liecinieki“ 1931. gadā pieņēma, atvasinot to no Bībeles, pravieša Jesajas grāmatas: „Jūs esat mani liecinieki – saka Tas Kungs…“.
2007. gadā pasaulē bija reģistrēti 6 957 854 Jehovas liecinieki. Virknē valstu – lielāko tiesu autoritārās vai totalitārās, - piemēram, Ķīnā, Saūda Arābijā, Irānā, Irākā u.c. - Jehovas liecinieku darbība ir aizliegta.
Koncepcijas pamatatšķirības
Uzskata sevi par tiem, kuri atgriezušies pie "Bībeles" pirmssākumiem, atmetot vēlāku laiku izpratnes uzslāņojumus. Dievu dēvē vienā no tā vārdiem „Bībelē“ – par Jehovu. Noliedz sv. Trīsvienības koncepciju. Jēzu Kristu atzīst par Jehovas dēlu, otro Personību Visumā, cilvēces grēku izpircēju, kurš tomēr autonoms no Jehovas. Sv. Gars ir Jehovas Spēks, enerģija, nevis Personība. „Bībeles“ tekstus izprot burtiski, gandrīz neinterpretējot.
Vēsture
Čārlzs Teizs Rasels (nācis no izteikti reliģiozas kalvinistu draudzes) jau pirms organizācijas dibināšanas nāca klajā ar informāciju, ka Jēzus esot atgriezies nevis fiziski, bet gan garīgi. Pēc dibināšanas, pēc 40 gadus ilga “ražas novākšanas laika”, tātad 1914. gadā, katrs varēšot redzēt augšāmcēlušos Jēzu. Jēzus Kristus vadībā šajā armagedonā tiks iznīcināti visi Dieva ienaidnieki. Pēc armagedona nāks “tūkstošgadu valsts”, kur valdīs Jehova un 144 000 Jehovas liecinieku.
1879. gadā Rasels sāka izdot avīzi The Zion’s Watch Tower and Herald of Christ’s Presence (šobrīd Watchtower Announcing Jehovah's Kingdom, latv. Sargtornis). Par nākamo ”Sardzes torņa biedrības” vadītāju kļuva Džozefs Franklins Ruterfords (Joseph Franklin Rutherford, 1869.-1942.). Ruterfords izdarīja nelielas izmaiņas reliģiskajā koncepcijā: piemēram, kādu laiku atļāva svinēt dažus “pagāniskus” (visas citas kristīgās Baznīcas ir „pagāniskas“) svētkus, piemēram, Ziemassvētkus. Uzsāktajai reklāmas kampaņai “Miljoni pašlaik dzīvojošo nemirs” bija lieli panākumi. Daudzi cilvēki, kas 1925. gadā gaidāmajā pastardienā negribēja iet bojā, iestājās sektā. Taču, kad arī šoreiz pasaule neaizgāja bojā, kaut liels skaits izstājās no sektas, tomēr arī pēc neapmierināto izstāšanās sektā bija vairāk biedru nekā pirms tam.
1927. gadā ieteica sekotājiem neizmantot asinis, bet 1945. gadā sekta izsludināja asinis pārliešanas aizliegumu.
1931. gadā sekta paziņoja, ka turpmāk viņi vairs nav „Bībeles pētnieki“, bet gan “Jehovas liecinieki”. 1942. gadā Raterfords nomira. Par viņa pēcteci kļuva Nātans Homērs Knorrs (Nathan Homer Knorr, 1905.-1977.).
1942. gadā tika izveidota teokrātiska mācītāju izglītības sistēma, lai “visi mācītāji apgūtu lokālos apmācību kursu un vēl piedalītos individuālas mācībās”. 1943. gadā sāka misionēšanas programmu „no mājas uz māju“. 1946. gadā sektas kongresa dalībniekus iepazīstināja ar izdevuma “Erwachet” pirmo numuru. 1950. gadā jaunā formātā iznāca “The Watchtower”.
1976. gadā Knorrs nomira, un par viņa pēcteci kļuva Frederiks Viljams Francs (Frederick William Franz, 1893.-1992.). 1977. gadā Jehovas lieciniekiem 86 valstīs jau bija apmēram 200 000 piekritēji. 1982. gadā iznāk grāmata “Tev jādzīvo mūžīgajā paradīzē zemes virsū”, kas vēl šodien ir Jehovas liecinieku rokasgrāmata Bībeles studijās. Frederiks Viljams nomira 1992. gadā 99 gadu vecumā. Par viņa pēcteci kļuva Miltons G. Henšels. Viņš ir “Sardzes torņa biedrības” piektais prezidents.
Struktūra un sadzīves normas
Jehovas lieciniekus centralizēti un “teokrātiski” vada prezidenta amata pienākumu izpildītājs, kurš ievēlēts uz visu mūžu. Viņam pakļauta no 13 vīriem sastāvoša “vadošā padome” ar bēteli Bruklinā, ASV. Divas reizes gadā notiek Kongress.
Katrs Jehovas liecinieks pieder pie draudzes, kurā apvienotas vidēji 60-70 personas. Šo sanāksmju dalībnieki paši uztur kārtībā savu ķēniņvalsts zāli un sedz visus ar to saistītos izdevumus. Ir vecākie, kas vada sanāksmes, uzraugs, sekretāri un rajona paarraugs. Ir studiju vadītājs un kalpošanas palīgs. Ir pilsētas un apkārtnes uzraugs. Paralēli darbam un sludinātāja pienākumiem viņiem katru nedēļu jāpiedalās piecās reizes trīs ceturdaļstundu ilgās sanāksmēs. Trīs reizes nedēļā viņi apmeklē savu valstības zāli“, bet nedēļas nogalē piedalās papildu sanāksmē, kurā var uzturēties arī ar organizāciju nesaistīti cilvēki. Šīs tikšanās ir organizētas kā studijas: vadītājs uzdod jautājumus, kas iepriekš publicēti, un padziļina savas zināšanas par bībeli un mīlošo dievu Jehovu. Citā nedēļas dienā māca teokrātisku sludināšanu un apmainās pieredzē. Katram ir jāveic savs noteikts pienākums. Savukārt sieviešu uzdevums ir rūpēties par ģimeni. Viņas drīkst izplatīt “Jehovas liecinieku” uzskatus, taču sievietes galvenais pienākums ir atbalstīt savu vīru sludināšanas darbā.
Kopš 1920. gada organizācijas locekļiem aizliegts svinēt citu Baznīcu svētkus - Lieldienas, Vasarsvētkus, Ziemassvētkus, - valsts svētkus un ģimenes svētkus: dzimšanas dienu, Mātes dienu u.c.. Aizliegtas ir sporta spēles, dziesmas, celtniecības darbi, kas atgādina “pagāniskus paradumus”. Jehovieši neatbalsta donoru kustību un labāk mirst, nekā atzīst asinis pārliešanu ķirurģisku operāciju vai nelaimes gadījumu laikā. Stingri aizliegts dienēt armijā un darboties ar ieročiem.
“Sardzes torņa biedrībai” nav nekādu baznīcas nodevu. Tikai brīvprātīgi ziedojumi. Literatūra, kuru sludinātāji dod bezmaksas, tiek veidota no šiem ziedojumiem. Šo literatūru nepārdod, tā ir pilnīgi bez maksas.
Tikai nedomājiet, ka esmu kādu garīgu figņu stumdītājs, vnk šodien ar viņiem saskāros un painteresējoties sapratu, ka nekas labs viņi nav.
