Nu jau pavisam maz atlicis līdz jauna gada atnākšanai, kad miljoniem cilvēku uz visas Zemeslodies iedomājas miljoniem vēlēšanos un apņemas no nākošā gada sākt jaunu dzīvi vai vnk uzlabot jau esošo.
Lai nu kā, novēlu jums visiem šīs vēlēšanās piepildīt un galvenais - sagaidīt Jauno gadu ar patiešām tuviem cilvēkiem. :)
Lai jau radītu svētku noskaņu, apkopoju imformāciju par Jauno gadu un tā sagaidīšanas tradīcijām. lai labi lasās. ;)
Jaungada vēstue aizsākās vairāk kā 2000 gadus pirms mūsu ēras, kad šie svētki tika svinēti marta vidū. Savukārt romieši tos atzīmēja 1. martā, jo tajā laikā bija tikai desmit nevis divpadsmit mēneši, kā tas ir tagad. Šo faktu apstiprina mēnešu sekvence kalendārā, ko latīņu valodā „Septembra” nozīmē septiņi, „Octo” – astoņi, „Novem” – deviņi un „Decembri” – desmit. Romas otrais karalis veica izmaiņas kalendārā, svētkus novirzot uz 1. janvāri.
Tad parādījās Jūlija kalendārs, kas bija balstīts uz Saules un Mēness ceļu. Vēlāk parādījās Gregoa kalnedārs ar noteiktu Jaungada sagaidīšanas dienu – 1.janvāri, kas bija pieņemta visiem konfesiju pārstāvjiem: katoļiem, protestantiem utt., tādējādi kļūstot par brīvdienu.
Gregora kalendāru dažādās valstīs pakāpeniski sāka ieviest sākot ar 1582. gadu. Vairums tautu izmanto tieši šo kalendāru, tāpēc par Vecgada dienu uzskata 31.decembri.
Tomēr joprojām dažas kultūras izmanto citu vedu kalendārus, kā rezultātā Jaungada sagaidīšana notiek arī citos datumos. Kā, piemēram, ķīniešu Jaunais gads, ko sauc arī par Mēness Jauno gadu, jo laika skaitīšana tiek veikta pēc Mēness un Saules ceļa. Lai panāktu Saules ceļu, tiek pielikts viens papildus mēnesis katrā piektajā gadā, kas laika gaitā izlīdzinās. Tāpēc ķīniešu Jaunais gads katru gadu iekrīt citā datumā.
Līdzīgi kā ar Jaunā gada sagaidīšanas datumiem, arī ar paražām ir dažādi, piemēram, Spānijā ir ieradums tieši pusnaktī ātri apēst 12 vīnogas, pie tam tas jādara līdz ar katru pulksteņa sitienu. Ja minētā darbība izdodas, tad nākošais gads esot veiksmīgs.
Panamā Jaungada svinību laikā kurina ugunskuru, kurā dedzina dažādu ļaunu cilvēku attēlus, kas var būt jebkas gan popzvaigznes, gan politiķi. Šie tēli panamiešu kultūrā simbolizē visu slikto, kas noticis pagājušā gadā un sadedzinot ļaunums tiek iznīcināts.
Japānā jau no 1951. gada tiek rīkots šovs „Sarkanās un baltās dziesmas karš,” kurā vietējās mūzikas slavenības sacenšas gan individuāli, gan komandās, savukārt, tiesneši un skatītāji balso. Japānā šis šovs ir kļuvis bezmaz vai par masu apmātību.
Daudzās Latīņamerikas valstīs: Venecuēlā, Brazīlijā, Ekvadorā, Meksikā, Bolīvijā un citās ir tradīcija tieši pusnaktī uzvilkt spilgtas krāsas apakšveļu, kas visbiežāk ir vai nu sarkana vai dzeltena. Sarkanā nes laimi mīlestībā, savukārt, dzeltenā – bagātību un veiksmi.
Čīles pilsētiņā Talkā no 1995. gada ir tradīcija sagaidīt Jauno gadu kopā ar savas dzimtas piederīgajiem, turklāt, tas tiek darīts tik tuvu aizgājušajiem, cik vien iespējams, proti – kapsētā. Turklāt, tā ir nevis atsevišķu dīvaiņu padarīšana, bet pilnīgi oficiāls pasākums, kurā stundu pirms pusnakts kapsētas vārtus atver pats pilsētas mērs, savukārt vairāki tūkstoši pilsētas iedzīvotāju dodas turp ar visiem krēsliem, lai sagaidītu Jauno gadu.
Pietiekami dīvainas lietas no 1982. gada Jaungada svinību ietvaros notiek arī Krievijā, Baikāla ezera dzelmē. Tā kā ezers ir dziļākais pasaulē, līdz 1642 metru dziļumam neviens, protams, nenirst, tomēr līst ūdenī zem ledus 40 metru dziļumā, līdzi stiepjot arī egli ir visnotaļ ekstraordinārs pasākums.
