Kā apgalvo pētnieks, politisko līderu panākumi un kļūdas tikpat kā
neiespaido valstu vēsturiskās pozīcijas. Viņaprāt, jebkuras valsts
attīstības stratēģija ir "ierakstīta" tās DNS. Balstoties uz
ģeogrāfiskiem un demogrāfiskiem datiem, Frīdmans savā apskatā izsaka
spēcīgas šaubas par to, ka ASV XXI gadsimtā spēs saglabāt pasaules
līdera pozīcijas. "Pozīciju atdošanas process jau ir sācies," - raksta
analītiķis savā "ģeopolitikas trillerī". Viņš uzskata, ka pašā tuvākajā
nākotnē izzudīs viens no galvenajiem ASV draudiem - starptautiskais
terorisms. Jau 2009. gadā džihadisti, kuri stāvēja aiz 2001. gada 11.
septembra terora aktiem, būs spiesti atteikties no sava mērķa –
musulmaņu impērijas radīšanas visā Eiropas un Āzijas teritorijā. Tomēr
XXI gadsimta 30. gados ASV sadursies ar citiem draudiem – krasa
dzimstības kritumu. Rezultātā valstī ieplūdīs migrantu straumes no
Latīņamerikas valstīm. Ap 2090. gadu, raksta Frīdmans, galveno ASV
dienvidrietumu štatu, kurus ASV savulaik atņēma Meksikai, iedzīvotāju
daļu veidos migranti.
Kas tikmēr notiks Eiropā? Pēc Frīdmana domām, Eiropas tagadējā izpratnē vairāk nebūs. Haosā ieslīgusī Eiropas Savienība pazudīs no politiskās skatuves kopā ar savu ticību kaimiņvalstu savstarpējai atkarībai, kopīgai suverenitātei un starptautiskajai likumdošanas sistēmai. ES tāpat kā agrāk nebūs kopīgas armijas, kura varētu to aizsargāt. Tajā pašā laikā Vācija iesaistīsies karā pret Poliju un Lielbritāniju, tēzes no apskaita citē aģentūra „Bloomberg”.
Nākamā, kā pareģo Frīdmans, sabruks Ķīna. Kā teikts apskatā, ekonomiskas attīstības palēlināšanās rezultātā uzliesmos pretrunas starp valsts provincēm un Ķīna "sāks plīst pa visām šuvēm" jau gadsimta vidū. Krievija, pēc pētnieka domām, noturēsies ilgāk. Jau ap 2015. gadu Krievija renovēs PSRS un atkal atsāks auksto karu ar ASV. Tomēr šoreiz, uzskata Frīdmans, Maskava zaudēs karu daudz ātrāk. Rezultātā ap 2050.gadu Krievija un Ķīna sadalīsies, bet Japānai un Turcijai tiks atvēlēta Eirāzijas kontinenta aizstāvju no Savienotajiem Valstīm loma, kuras ap to laiku jau būs zaudējušas lielvalsts statusu.
Frīdmans piekrīt, ka pašlaik viņa idejas var izlikties neticamas, tomēr turpina apgalvot, ka jau pēc 40 gadiem Japāna izraisīs jaunu pasaules karu. Pie tam kaujas darbības notiks nevis uz zemes, bet gan kosmosā. Kā raksta analītiķis, Pateicības dienas priekšvakarā (2050. gadā) Japānas armija uzbruks ASV komandcentriem Zemes orbītā. Autors dēvē šo notikumu par "orbitālā Perlharboru". Par formālu uzvarētāju šajā karā, viņaprāt, kļūs ASV, tomēr kas izrādīsies patiesais uzvarētājs, apskatā nav teikts. "Tas ir jautājums, uz kuru nebūs atbildes līdz XXII gadsimtam," - konstatē Frīdmans.
Kas tikmēr notiks Eiropā? Pēc Frīdmana domām, Eiropas tagadējā izpratnē vairāk nebūs. Haosā ieslīgusī Eiropas Savienība pazudīs no politiskās skatuves kopā ar savu ticību kaimiņvalstu savstarpējai atkarībai, kopīgai suverenitātei un starptautiskajai likumdošanas sistēmai. ES tāpat kā agrāk nebūs kopīgas armijas, kura varētu to aizsargāt. Tajā pašā laikā Vācija iesaistīsies karā pret Poliju un Lielbritāniju, tēzes no apskaita citē aģentūra „Bloomberg”.
Nākamā, kā pareģo Frīdmans, sabruks Ķīna. Kā teikts apskatā, ekonomiskas attīstības palēlināšanās rezultātā uzliesmos pretrunas starp valsts provincēm un Ķīna "sāks plīst pa visām šuvēm" jau gadsimta vidū. Krievija, pēc pētnieka domām, noturēsies ilgāk. Jau ap 2015. gadu Krievija renovēs PSRS un atkal atsāks auksto karu ar ASV. Tomēr šoreiz, uzskata Frīdmans, Maskava zaudēs karu daudz ātrāk. Rezultātā ap 2050.gadu Krievija un Ķīna sadalīsies, bet Japānai un Turcijai tiks atvēlēta Eirāzijas kontinenta aizstāvju no Savienotajiem Valstīm loma, kuras ap to laiku jau būs zaudējušas lielvalsts statusu.
Frīdmans piekrīt, ka pašlaik viņa idejas var izlikties neticamas, tomēr turpina apgalvot, ka jau pēc 40 gadiem Japāna izraisīs jaunu pasaules karu. Pie tam kaujas darbības notiks nevis uz zemes, bet gan kosmosā. Kā raksta analītiķis, Pateicības dienas priekšvakarā (2050. gadā) Japānas armija uzbruks ASV komandcentriem Zemes orbītā. Autors dēvē šo notikumu par "orbitālā Perlharboru". Par formālu uzvarētāju šajā karā, viņaprāt, kļūs ASV, tomēr kas izrādīsies patiesais uzvarētājs, apskatā nav teikts. "Tas ir jautājums, uz kuru nebūs atbildes līdz XXII gadsimtam," - konstatē Frīdmans.
