„Ja tev nav mērķa, tu nekad nevari zināt, uz kurieni ej, kur iesprausta tava ceļa zīme.”
„Tev jābūt labākajam tajā, ko dari. Par savu darbu centies uzzināt vairāk nekā jebkurš cits pasaulē.”
„Bērni pamana visu. Viņi nenogurst. Bērni, kas man ir apkārt, uzlādē. Viņi uz visu skatās svaigām acīm, atvērtiem prātiem. Tas bērnus padara radošus.”
„Brīnumi ir pilnīgi iespējami, ja tiem tic... Es tiešām ticu, ka cilvēki var brīvi lidot. Mēs tikai nezinām, ar kādām domām tas jādara.”
„Es kolekcionēju multenes... Jā, tā ir bēgšana, izlikšanās, ka viss ir kārtībā. Tā ir dzīve izdomātā pasaulē!”
„Panākumi vienmēr nes vientulību. Cilvēki domā, ka tev ir viss... Bet tā nav.”
„Būt uz skatuves – tas ir kaut kas maģisks. Tam nelīdzinās nekas. Tu jūti visu to cilvēku enerģiju, kas ir ap tevi. Tu to uztver ar visu savu ķermeni.”
„Maksa par slavu ir augsta. Iekams nav veikti zināmi priekšdarbi, tu nevari darīt neko. Tev uzbrūk pielūdzēji. Tu dzirdi meitenes, kas tev slepeni tuvojas pa kāpnēm. Tu dzirdi sargus, kas tavus fanus velk laukā no liftiem.”
„Cilvēki skatās uz tevi, ja tu esi slavens. Viņi tevi vēro... Publikas priekšā es valkāju saulesbrilles, jo nevēlos, lai kāds ieskatītos man acīs. Tas ir veids, kā varu sevi pasargāt.”
„Lai gan tavā priekšā ir apkārtējā reālā dzīve, tu it kā dzirdi vārdus un melodiju. Tu vari tikai sacīt – atvainojiet, es nezinu, pa kuru laiku esmu to izdomājis. Tas pie manis atnāca.”
( MAIKLS DŽEKSONS)
P.S. Šodien šie M. Džeksona vārdi ir ieguvuši pavisam citu jēgu...
Ņemts no kāda cilvēka dienasgrāmatas.
