Kāpēc šāds pasākums notiek? Iemesli daudzi: Lepnums par pagātni. Pateicība tiem, kas šo valsti izcīnīja. Svētku un kopības sajūta. Spēka strāvojums nākotnes darbiem. Apziņas stiprināšana, ka joprojām spējam būt vienoti savā latvietībā un tēvzemes mīlestībā... Viss tas, kas ikdienā tik ļoti pietrūkst.
Taču ir vēl kāds ļoti praktisks iemesls. Sociāli ekonomiskās krīzes laiks ir vispiemērotākais brīdis, lai sveši šīs zemes tīkotāji īstenotu savus varaskāros plānus. Vienalga, vai tas notiktu politiski, ekonomiski vai vardarbīgi, šo plānu īstenošanai nepieciešams viens: salauzt latviešu nacionālo garu un iznīcināt mūsu ticību tam, ka paši spējam būt sev kungi.
Tieši tas šodien nemanāmi notiek. Caur avīzēm, žurnāliem, TV, caur politiķu lēmumiem, reizēm arī caur mākslu un caur sabiedrisko autoritāšu viedokļiem. Soli pa solītim, pili pa pilītei mums liek noticēt, ka saujiņa mantrausīgu un nodevīgu politikāņu ir tas pats kas Latvijas valsts un latviešu tauta. Tā nav...! Šodien valdošie spēki ir tikai īslaicīga kļūda, bet Latvijas valsts ir tas, kas mums visiem pieder un kas mums jānotur savās rokās līdz neredzami tāliem laikiem.
18. novembris ir viena no tām dienām, kas atgādina, ka pat visgrūtākajos brīžos esam spējuši noticēt paši sev un darīt brīnumus. Ir tik ļoti daudzi Latvijas cilvēki, kuriem šodien to vajag atgādināt! Ir tik daudzi, kuriem iedvesmai un ticībai vajadzīgs tikai kāds neliels piemērs – apliecinājums tam, ka Latvijai joprojām ir savi dēli un meitas. Mēs kopā to varam izdarīt. 18. novembra vakarā rādīt krāšņu un iedvesmojošu latviskā spēka un spīta priekšzīmi.
Pie velna tos, kas šo zemi nicina vai kam tā ir vienaldzīga! Mēs esam no tā paša veco streļķu, brīvības cīnītāju un leģionāru kaula... esam ar tām pašām asinīm, kas bija valsts dibinātājiem un tās Zelta laiku nesējiem... Mēs esam viņu bērni un mazbērni un tādi būs arī mūsu bērni un mazbērni...
18. novembra vakarā nāc, lai aizdegtu savu uguns liesmu un pievienotos savējiem! Lai būtu vienoti mīlestībā, latvietībā un spēkā!
Ar cieņu un pārliecību,
Raivis Dzintars p.s šis teksts ir ņemts draugiem.lv [ Tatad tiekamies 18. novembrī]
