Veco seifu atgādāja uz noliktavu no Berlīnes ar smago mašīnu no metāllūžņu piegādes uzņēmuma. Darbinieki nosprieda, ka seifs ir ticis nozagts, tāpēc ziņoja par savu atradumu policijā.
Pēc izmeklēšanas noskaidrojās, ka seifs pieder vienai no Berlīnes bankām. Bankas pārcelšanās laikā, darbinieki, kuri atbildēja par naudas pārvešanu, palaida šo seifu garām, tāpēc tas tika kopā ar citām vecām lietām nogādāts uz vietējo metāla uzpirkšanas uzņēmumu.
Pēc tam, kad uzņēmuma darbinieki atklāja, ka daļa naudas ir pazudusi, viņi vērsās uzņēmumā, kurā nodeva seifu, taču tur viņiem paziņoja, ka visus iepriekš atvestos metāllūžņus jau ir aizveduši uz pārstrādi un tos atgūt vairs nav iespējams.
Bankas pārstāvis nosauca šo seifa un tā saturu atgriešanos atpakaļ bankā par neparastu veiksmi.