Latifs Yahia Pirmo līča karu pavadīja, mājot ar roku Irākas tautai un izlikdamies par Sadama dēlu Udaju. Taču tas nemaz nebija smieklīgi...
Kā tad īsti tu kļuvi par dubultnieku?
Toreiz es biju Irākas armijas speciālās vienības kapteinis un kādu dienu saņēmu vēstuli ar aicinājumu ierasties Republikas pilī. To zināja visi – ja kādu uz turieni izsauc, viņš vairs neatgriežas. Kad es ierados, mani sveicināja Sadama dēls Udajs un jautāja: „Vai tu gribētu būt par Sadama dēlu?” Es paskatījos uz viņu un teicu: ”Mēs visi esam Sadama dēli.” Taču viņš gribēja, lai es kļūstu par viņa „fiday” , kas arābu valodā nozīmē dubultnieks.
Vai tev bija izvēle?
Es viņam pastāstīju, ka vēlos nokalpot savu militāro dienestu un atgriezties pie darba ģimenes uzņēmumā. Tad viņš piespieda pogu, istabā ienāca divi rokaspuiši, nogāza mani gar zemi, aizsēja acis un saslēdza aiz muguras roku dzelžos. Pēc tam mani iemeta ļoti mazā kamerā, kas viscaur bija izkrāsota sarkana. Tur nebija neviena loga un tualete bija viens mazs caurums telpas vidū. Lai es zaudētu laika izjūtu, viņi neļāva man gulēt un jauca ēdienreizes. Es tur pavadīju septiņas dienas.
Kas notika pēc tam, kad tevi izlaida no kameras?
Kad Udajs izvilka laukā mani no celles, viss apkārt rādījās sarkanā krāsā, arī cilvēki. Viņš jautāja: „Un kā tu domā tagad? Vai man vajadzēs uz šejieni atvest tavu māsu?” Šis teikums arābu valodā izklausās ļoti nepatīkami – tas nozīmē, ka viņu izvarotu manu acu priekšā. Es piekritu visam. Tad viņš uzlika roku man uz pleca, teikdams: „Tagad tu esi mans brālis, nāc līdzi.” Mēs aizbraucām uz viņa pili. Tas bija kā no elles pa taisno ierasties paradīzē. Man pat bija savi miesassargi un peldbaseins.
Vai kāds tevi apmācīja šim darbam?
Ieradās trīs vīri, treneris un divi ārsti. Viņi pārbaudīja manu ādu, kāju pirkstus, balsi, acis, mutes un deguna izmēru. Tad veica zoda plastisko operāciju, lai neviens nevarētu atšķirt no Udaja.
Vai tas padarīja tevi izskatīgāku?
Nē, daudz ļaunāk – žoklis tika izbīdīts uz priekšu, un es joprojām nevaru normāli aizvērt muti.
Kāda bija pati apmācība?
Pirmos divus mēnešus es skatījos videoierakstus ar Udaja runām, jo man visos sīkumos bija jāiepazīst viņa manieres. Nākamos divus mēnešus man rādīja videoierakstus ar spīdzināšanas ainām, lai es neizrādītu ne mazākās līdzjūtības izpausmes, kad pašam nāktos redzēt šādu vardarbību; vairākas reizes mani veda uz cietumu, kur tas bija jāskatās klātienē. Tas tiešām bija drausmīgi...
Kā beigās izpaudās tavs darbs?
Man nācās pārdzīvot 11 slepkavības mēģinājumus. Visļaunākais bija Kuveitas iebrukuma laikā, taču – es izdzīvoju! Sadams mani nosūtīja uz Basru tikties ar karaspēka vienību, un es biju ģērbies Udaja melnajā uniformā – Irākas presei bija jāraksta, ka Huseina dēls ieradies frontes līnijā, lai pats piedalītos kaujās. Atpakaļceļā no Basras mums uzbruka šiītu musulmaņu grupa un mēģināja mani nobeigt. Tika nogalināti trīs miesassargi, savukārt mani pašu sašāva krūtīs, galvā un vēl arī rokā.
Ko viņš pats darīja tajā laikā, kad tu braukāji pa valsti kā Huseina dēls?
Kaut kur nozuda vai pamatīgi uzdzīvoja. Dažkārt no Eiropas un Amerikas ieradās slavenības, lai pārgulētu ar viņu par naudu. Reiz es pats redzēju divus franču aktierus, kas atbrauca ar diviem mūziķiem no Štatiem...
Kas notiktu, ja tu tagad atgrieztos Irākā?
Mani uzreiz nogalinātu! Šiītu musulmaņi mani pamatīgi ienīst – esmu dzirdējis, ka viņi gribot dzert manas asinis, jo es toreiz strādāju Sadama valdības labā.
Latifs Yahia ir grāmatas „Devil’s Double” autors.
