Rūpnīcas pamatkorpusi atradās Rīgā, Brīvības gatvē 214, tie aizņēma veselu kvartālu. Lielākā daļa rūpnīcas korpusu uzcelta 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Līdz Pirmajam Pasaules karam šeit atradās elektromehāniskā rūpnīca "Unions".
Par VEF pirmsākumu tiek uzskatīts 1919. gada aprīlis, kad Rīgas vecās pasta ēkas (tag. Radio ielā) pagrabstāvā tika ierīkotas Pasta un telegrāfa departamenta darbnīcas, kas veica sakaru aparatūras remontu. 1922. gadā tur sāka izgatavot telefona aparātus, bet vēl pēc diviem gadiem - kristāldetektora radiouztvērējus. 1924. gadā darbnīcas tika pārceltas uz Slokas ielu 16, bet 1928. gadā "Pasta telegrāfa virsvaldes galvenā darbnīca" - uz tukšajiem bijušā "Uniona" korpusiem.
1932. gadā uzņēmumu pārdēvēja par VEF – atšifrējumā (Valsts elektrotehniskā fabrika). Tolaik VEF ražoja visu, kam varēja rast noietu - remontēja sakaru aparatūru, izgatavoja telefona centrāles un elektriskās spuldzes, fotoaparātus un gludekļus, radioaparātus un kabatas lukturīšus, telefona aparātus un fotopapīru, elektroarmatūru, darbgaldus un pat sporta lidmašīnas (skat. VEF lidmašīnas). Tika arī samontētas automašīnas.
30. gadu beigās ik mēnesi fabrikā saražoja aptuveni 500 telefona aparātu un 400 telefona centrāļu.
Otrā Pasaules kara laikā rūpnīca bija izlaupīta un izpostīta, katlu māja un vairāki korpusi bija uzspridzināti. Pēc kara rūpnīca tika atjaunota un strauji attīstījās. 20. gadsimta 60. gados VEF ik minūti saražoja septiņus radiouztvērējus un piecus telefona aparātus. Tolaik katri divi no trim telefona aparātiem Padomju Savienībā bija ražoti VEF. Populāri bija arī tranzistoru radioaparāti "Spīdola" un 70. gados - "VEF".
1999. gadā privatizācijas rezultātā rūpnīca tika reorganizēta.
VEF mūsdienās
Šodien visas vecās rūpnīcas telpas ir pamestas jau daudzus gadus. Kā arī vecās telpas tikušas izdemolētas. Visa ēka lielākā daļa korpusu ir uz sabrukšanas robežas. Vecajās rūpnīcas telpās nekas vairāk netiek ražots, pašlaik vecajās rūpnīcas telpās sāk ievākties dažādi uzņēmēji un sāk iznomāt biroja telpas. Lielāko daļu veco rūpnīcas teritoriju aizņem lielveikals ”Domina” šis lielveikals ir uzcelts un bijušās VEF teritorijas un aizņem samērā palielu daļu no visas teritorijas. Domina izmanto apmēram 1/5 daļu VEF teritorijas. Pārējā VEF teritorijā ir ievākušies dažādi citi uzņēmēji.
Pašlaik VEF ir apvienojies ar Radiotehniku un vēl turpina strādāt – protams mazākās un nesalīdzinoši šaurākās telpās. Ja kādreiz VEF aizņēma veselu teritoriju tad tagad VEF aizņem labi ja samērā nelielu mazu ēku. Ražošana, protams, krasi ir kritusies salīdzinoši ar tiem ražošanas apgriezieniem kas bija kādreiz. Ja kādreiz VEF saražoja tehniku simtos tad tagad tā pat netiek saražota labi ja desmitos.
Varētu pat teikt, ka no šīs kādreizējās rūpnīcas ir saglabājušās vecas leģendas un pašu rūpnīcu ieskauj dažādi veci nostāsti.
nesaprotu, kpc arī iekš lv kko nevarētu ražot?! mums taču ir gana daudz gudru cilvēku jo īpaši tehnikas jomā... 
