Hokejs Latvijā3

Hokejs Latvijā pirmoreiz tika spēlēts 20.gs. sākumā Rīgā. Līdz ar valsts neatkarības iegūšanu spēle ar ripu uzņēma apgriezienus, dibinājās hokeja komandas, tika ierīkoti jauni laukumi. Eiropas čempionātā Latvijas izlase pirmoreiz piedalījās 1932.gadā, kad ar 0:7 zaudēja Čehoslovākijai un ar 0:1 Francijai, tādējādi nekvalificējoties nākamajai kārtai. Gadu vēlāk, spēlējot jau pasaules čempionātā Čehijā, Latviju guva savus pirmos vārtus valstsvienības vēsturē oficiālās spēlēs. 1936.gadā Latvijas izlase piedalījās Olimpiskajās spēlēs Gārmišpārtenkirhenē. Savukārt 1938.gadā Latvija izcīnīja pirmo uzvaru, ar 3:1 uzvarot norvēģus. 1939.gadā Latvijas hokeja izlase pēdējoreiz spēlēja zem sarkanbaltsarkanā karoga. Līdz 1940.gadam Latvijas hokeja izlase pasaules čempionātos bija aizvadījusi 26 spēles (6 uzvaras, 16 zaudējumu un 4 neizšķirti), gūstot 37 un zaudējot 93 vārtus. 1940.gadā Latvija tika pievienota PSRS, un Latvijas hokeja izlasei uz 50 gadiem tika "pielikts punkts". Pēckara Latvijā 1946.gadā tika dibināts nākamo gadu Latvijas hokeja flagmanis – Rīgas “Daugava”. Daudzi hokejisti tobrīd jau bija emigrējuši uz rietumiem, piemēram, Rietumvācijas pilsētas Augsburgas komandā (tobrīd spēlē spēcīgākajā līgā) pēc otrā pasaules kara “vadošās lomas” spēlēja vairāki latviešu hokejisti. Savukārt Latvijas hokeja brīnumbērns Harijs Mellups drīz saņēma uzaicinājumu spēlēt Maskavā. Diemžēl piecdesmito gadu sākumā viņš, kopā ar saviem komandas biedriem, netālu no Krievijas pilsētas Sverdlovskas (tagadējās Jekaterinburgas) gāja bojā aviokatastrofā. Viņš bija ne vien izcils vārtsargs hokejā, bet arī lielisks uzbrucējs futbolā (līdz piecdesmitajiem gadiem daudzi hokejisti ziemā spēlēja hokeju, bet vasarā augstā līmenī futbolu). 1968.gadā Rīgas “Daugava” pārtapa par Rīgas “Dinamo”. Komanda iekļuva arī pasaules hokeja vēsturē – tā pirmā izdarīja eksperimentu, spēlējot ar četriem uzbrucēju trijniekiem. 1970.gadā atklāja pirmo mākslīgā ledus arēnu – “Rīgas Sporta pili”. Tas tobrīd bija liels solis hokeja attīstībā Latvijā. Septiņdesmitajos gados Rīgas “Dinamo” rindās uzspīdēja patiesa pasaules hokeja zvaigzne – Helmūts Balderis. Vēlāk viņš PSRS izlases rindās kļuva par pasaules čempionu, pasaules čempionāta labāko uzbrucēju, kā arī Leikplesidas Olimpisko spēļu vicečempionu. Otrā vieta Olimpiādē PSRS tika uztverta kā izgāšanās, bet par vienu no galvenajiem vainīgajiem nepelnīti tika pataisīts Balderis. Izcilais Latvijas hokeja uzbrucējs iegājis PSRS hokeja vēsturē ar unikālu faktu – trīsreiz vienā spēlē Balderis pārspēja visu laiku izcilāko hokeja vārtsargu Tretjaku, palīdzot Rīgas “Dinamo” tovakar uzvarēt pašu Maskavas “CSKA”. 37 gadu vecumā Balderis izmantoja iespēju uzspēlēt arī Nacionālajā Hokeja līgā, Minesotas "North Stars" komandā. 1988.gadā Rīgas “Dinamo” vārtsargs Vitāljs Samoilovs kļuva par Olimpisko čempionu. Šis gads kļuva par kopumā veiksmīgāko kādam Latvijas klubam PSRS čempionātā – proti, Rīgas “Dinamo” ieguva PSRS hokeja čempionāta sudraba medaļas. Tobrīd iemirdzējās arī jaunais hokeja vārtsargs Artūrs Irbe, ar savu izcilo spēli palīdzot komandai uzvarēt. Vēlāk Artūrs kļuva arī par PSRS izlases pirmo vārtsargu. Pēc neatkarības atjaunošanas, 1993.gadā Latvijas hokeja izlase atgriezās starptautiskajā apritē, vispirms pārspējot Lietuvu un Igauniju un tādējādi iegūstot iespēju spēlēt C grupas turnīrā. Jau ar pirmo mēģinājumu mūsējie iekļuva B grupā, taču līdz 1996.gada vēsturiskajam B grupas turnīram Eindhovenā mūsējie "mīņājās uz vietas", bet tad izšķirošajā spēlē pret Šveices valstsvienību Latvijas izlases kapteinis Oļegs Znaroks ripu burtiski ar visu vārtsargu iestūma Šveices vārtos - 1:1 un Latvijas izlase kvalificējās A grupai. Tajā pat gadā Sandis Ozoliņš NHL komandas “Colorado Avalanche” sastāvā izcīnīja pasaules hokeja prestižāko balvu – Stenlija kausu. Debija A grupā Somijā izdodevās vairāk kā veiksmīga – Latvija pārsteidza visus ar skaistu un kombinacionālu padomju skolas hokeju, par kuru daudzi ārzemēs jau bija piemirsuši. Zaudējot čempionāta pirmajā spēlē ar 4:5 ASV izlasei, turnīra turpinājumā mūsējie spēja atņemt punktus Kanādai (3:3) un Zviedrijai (1:1), izcīnot visu laiku augstāko vietu pasaules čempionātos – septīto. Nākamie divi čempionāti Latvijai nebija veiksmīgi, tomēr 2000.gadā Sanktpēterburgā Latvija izcīnīja simbolisku uzvaru, ar 3:2 pārspējot Krieviju. Latvija, kopš pievienošnās A grupai, ne reizi to nav pametusi, lai gan ir cīnījusies par vietas saglabāšanu. 2008. gada pasaules čempionātā Kanādā Latvija grupu turnīrā piedzīvoja bezierunu kapitulāciju pret ASV (0:4) un Kanādu (0:7), pēc tam svarīgā spēlē uzveica Slovēniju (3:0), iekļūstot otrajā kārtā, kur piekāpās Somijai (1:2) un Vācijai (3:5), bet pārspēja Norvēģiju (4:1). Gala rezultātā Latvija turnīru noslēdza 11. vietā. Latvijas izlase pasaules hokeja čempionātos pie medaļām nav tikusi.