Dzīvnieku valsts sastāv no daudzām skaistām un sarežģītām radībām, kuras ir iemācījušās pielāgoties mūsu pasaulē. Ir dzīvnieki, kuriem tik vienkārši nav iespējams atņemt dzīvību...
Austrumāfrikas milzu gliemeži ir tādi paši kā parastie gliemeži, bet tie var izaugt līdz pat 8 collu garumam. Rajonos, kur šo gliemežu ir vairākums, Austrumāfrikas iedzīvotāji ir izmantojuši karantīnu, pesticīdu, dažādas indes un pat citus plēsoņus – viņi darīja visu , bet milzu gliemji dzima ar vien lielāku ātrumu. Visiem ir zināms, ka vairākkārtīga iznīcināšana parasti noved līdz galamērķim. Tad kā un kādā veidā iedzīvotāji atbrīvojās no milzu gliemežiem? Nekā.
Koka sisenis ir milzu tarakāna sajaukums. Tie parasti dzīvo zemes caurumos vai koku plaisās, tāpēc koka siseņi nav no tām lietām no kurām vajag izvairīties, kad ejiet ārā pastaigāties. Koka siseņiem ir īpašas olbaltumvielas asinīs, kas neļauj organismā esošajam ūdenim aizsalt, ļaujot tiem ieiet dziļi aizsaldētās vietās un vēl joprojām asinis ritēs pa ķermeni, kad kukaiņi izies atpakaļ. Tomēr ir vēl viena īpašība, kas šiem dzīvniekiem izglābj dzīvību – kad dzīvnieks saskaras ar ļoti zemu temperatūru, to smadzenes un sirds faktiski iet bojā, bet pēc tam kaut kādā veidā atjaunojas, kad atkūst. Kukaiņi mirst un atkal paliek dzīvi. Brīnums!
Gauskāji( mikroskopisko dzīvnieku tips) dzīvo ūdenī (arī uz ūdensaugiem). Tie ir velnišķīgi neiznīcināmi. Iesaldējami? Nē, gauskāji var izdzīvot līdz pat -273°C(ķermenis pie tam sarūk nenoteiktas formas piciņā). Pēc atomieroču pielietošanas paliek drupas, vai ne? Amerikāņi un krievi ar jums varētu piekrist, bet gauskāji jebkurā laikā var atgriezties sava veida liofilizētā formā, padarot tos nejūtīgus pret radiāciju, šķidrā slāpekļa, saskaroties ar minerālskābēm, organiskiem šķīdinātājiem un ,iespējams, emocionāli ļaunprātīgā izmantošana. Tātad, viens loģisks risinājums ir palicis – Kosmoss. Bet nē, mūs parasti saista lietas, ka kosmosā nav dzīvības, bet gauskāji var izdzīvot pat ar absolūti nekādu aizsardzību. Protams, cilvēkam šis mikroskopisko dzīvnieku tips ir nekaitīgs. Bet tie ir joprojām brīvībā! ;)
Divejādelpojošās zivis tiek dēvētas par vienām no vecākajām sugām ,kas dzīvo līdz šobaltdien. Divējādelpojošo zivju ziedu laiki bija paleozoja ērā. Šīs grupas īpatnība ir tā, ka šīs zivis spēj elpot ne tikai ūdenī izšķīdinātu skābekli, bet arī atmosfēras gaisu. Taču atšķirībā no citām ūdens radībām, šīs zivis ir iemācījušās paciest ilgus sausumus, pat gadu ilgus. Zivis pašas izrok sev alu dziļi zemē un apkārt tam izdala gļotainu vielu– tā kā puņķains kokons, kas saglabā mitrumu organismā. Šo zivju vielmaiņas līmenis krītas, kad notiek vasaras guļa, kas ļauj zivīm izdzīvot bez uzturvielām ļoti, ļoti ilgu laiku.
Tev patiks šie raksti
