Augsta temperatūra (līdz 40 °C), drudzis, vispārējs vājums, nespēks, muskuļu un locītavu sāpes, rīkles kairinājums, sauss, rejošs klepus, iesnas ar šķaudīšanu, sāpes acu ābolos, konjunktivīts. Gripa, kā likums, "nogāž" cilvēku no kājām, un ar to tā atšķiras, piemēram, no saaukstēšanās. Saslimušais pirmās 5 slimības dienas ir bīstams apkārtējiem, jo ir infekcijas avots.
Statistika
Vidēji uz katriem 2000 saslimušajiem viens gadījums ir letāls. Visaugstākie mirstības rādītāji ir bērniem līdz 2 gadu vecumam un veciem cilvēkiem ar hroniskām sirds, plaušu saslimšanām, cukura diabētu un citām hroniskām kaitēm.
Mazo izmēru dēļ gripas vīruss var iekļūt visos orgānos. Tas izraisa asinsvadu bojājumus, kā rezultāts ir asinsizplūdums un tūska. Šie procesi var izpausties kā gripas vīrusa pneimonija, gripas encefalīts, gripas miokardīts, gripas enterīts (īpaši bērniem), gripa
VēstureGripa pirmo reizi ir pieminēta jau Hipokrāta laikā. Pirmā gripas epidēmija ir aprakstīta 1889. gadā, un ar to iesākās īstā gripas vēsture mūsdienu izpratnē. Nopietnu brīdinājumu gripa dod 1918. gadā, kad izceļas pirmā pandēmija, kura tiek nosaukta par Spāņu gripu. Tā turpinājās līdz 1922. gadam, paņemot 20 miljonu cilvēku dzīvību, bet kopumā to izslimoja vairāk nekā 500 miljonu cilvēku. Pēc upuru skaita šo faktu pārspēj tikai mēris. Nākamā pandēmija bija Āzijas gripa 1957. gadā, Honkongas - 1968. gadā un Krievu gripa - 1977. gadā.
