Rakstīju pats ar nelielu , pašpiedomājumu, bet pricipā viss ir no grāmatas, šī visa ir patiesība. Tas notika 490 gadā. p.m.ē. Un atēnieši pārliecinoši uzvarēja persiešus.
Un arī pirmie gāja pretī persiešiem ka bija uz Maratona līdzenuma.
Lasam izglītojamies :)
Grieķu uzvara
Lai arī kur šī vēstule ar laiku ir nonākusi, jūs zināsiet patiesību par mūsu uzvaru.
Persieši bija izkāpuši mūsu krastā, un momentā apmetās Maratonas līdzenumā Atikā. Kad mēs to uzzinājām, mēs steidzīgi bruņojāmies. Mēs nosūtījām uz Spartu vēstnesi lai sauktu palīgā spartiešus. Mēs bijām ļoti uztraukušies, kas notiks tālāk.
Beidzot pēc vairākām dienām mūsu ziņnesis bija atgriezies ar sliktām ziņām. Ziņnesis mums pateica, ka pēc spartiešu paražām nedrīkstot doties karā dilstoša mēness laikā, tāpēc esot jāgaida pilnmēness, kas iestāsies pēc desmit dienām. Šo ziņu dzirdēdami mēs nobijāmies no sakāves. Lai gan tomēr persieši no mums vēl bija tālu.
Mēs varējām paļauties tikai, paši uz sevi! Bija pienācis tas laiks.
Karš sākās Maratonas līdzenumā, mēs devāmies uzbrukā pirmie, jo domājām tā būtu vieglāk pieveikt mūsu pretiniekus. Sākās smaga tuvcīņa, viens pret otru. Es gar acīm ik sekundi redzēju lidojam asinis uz visām pusēm, tas bija kas neiedomājams. Es dabūju trīs lauztas ribas, vairākas dziļas brūces, lielus nobrāzumus, bet es neko no tā nejutu, es karoju lai aizstāvētu savu valsti. Daudzi mūsējie bija krituši, uz Maratona līdzenuma viss izskatījās kā elle. Bet persieši neizturēja un bēga un piekrasti, kur bija izvilkti viņu kuģi. Persieši steigšus iestūma tos jūrā un aizbrauca. Šajā Maratona laukumā, kuru es saucu par elli, bija krituši sešarpus tūkstoši persiešu. Bet mēs bijām zaudējuši tikai 200 vīru.
Mūsu prieks un lepnums bija bezgalīgs, lai gan viss bija vienās asinīs un bija daudz ievainotie.
Pēc mūsu uzvaras, mēs nosūtījām kādu karavīru uz Atēnām lai pavēstītu, ka esam uzvarējuši.
Šim karavīram bija jājiet 40 km ar kājām līdz Atēnām.
Šī bija mūsu uzvara nevis sakāve, mēs par to līksmojam un priecājamies.
Ja izlasījāt šo ziņu, nododiet šo vēstuli apkārt pasaulei.
Mjā prasot palīdzību spartiešiem varu iedomāties cik izmisuši bija atēnieši. Ja nemaldos Atēnas skaitījās filosofu un mākslinieku polisa nevis karotāju. Tapēc pozitīvi pārsteidz ka šie zaudēja tikai 200 vīrus.