Goda slepkavības46

Goda slepkavības ir mūžsena tradīcija- sodīt ar nāvi sievieti, ja tā nav ievērojusi savas zemes vīriešu diktētos noteikumus, t.i., kļuvusi grūta būdama neprecējusies, skatījusies vai sarunājusies ar svešu vīrieti pirms kāzām, nav paklausījusi tēvam, atļāvusies uzvilkt apģērbu, kas neaizsedz kaklu, rokas, kājas, pieprasījusi šķiršanos vai atteikusies dzīvot pie vīra, nav spējīga vīram dot dēlus (meitas tiek uzskatītas zemākas par lopiem), vai pat kāds ir vienkārši palaidis baumas par meitenes netiklību, tātad jebkura veida negods ģimenei, dod tās ģimenes vīriešiem tiesības no meitenes tikt vaļā. Dati liecina, ka ik gadu šādi iet bojā aptuveni 5000 meiteņu. Slepkavības tiek izdarītas dažādos veidos: publiski (apmētājot ar akmeņiem), mājās ( sadedzinot, sadurot, nožņaudzot, nositot u.c.) vai pat liekot izdarīt pašnāvību pašai, lai nebūtu jāķēpājas ar policiju. Ģimene, kas ir tikusi vaļā no meitas, atgūst savu godu un tiek uzskatīti par varoņiem. Izdzīvojošo skaits ir niecīgs, un arī tās pašas klusē, jo ģimene var viņas atrast un pabeigt darbiņu līdz galam. Lai gan šīs goda slepkavības visizplatītākās ir musulmaņu valstīs, tām nav nekāda sakara ar reliģiju.
Valstis, kurās „Goda slepkavības” ir atļautas ar likumu:
Jordāna, Sīrija, Maroka, Haiti: likuma panti nosaka: ja vīrietis atklāj, sieva ir pārkāpusi laulību, vai kāda no ģimenes sievietēm nodarbojusies ar seksuālajām attiecībām būdama neprecēta, un viņš to nogalina, savaino, tad vīrietis netiek sodīts.
Valstis, kurās „Goda slepkavības” ir aizliegtas ar likumu, bet tomēr tiek piekoptas:
Turcija, Ēģipte, Irāka (šāda veida slepkavības bija atļautas ar likumu līdz 2002. gadam), Pakistāna (Lai gan reāli slepkavas būtu jāsoda, vīrietim atliek attaisnoties ar aizskarto ģimenes godu, un viņš tiek palaists brīvībā)

Daži no upuriem:
Du'a Khalil Aswad- (1989/1990-2007), Irāka. Nomētāta ar akmeņiem līdz nāvei. Versijas, kāpēc meitene tika nogalināta, dalās: viņa pieņēmusi islāmu kā savu reliģiju, lai varētu apprecēties ar savu puisi, aizbēgusi no mājām, vēlu pārnākusi mājās. Slepkavība notikusi kādā no savas pilsētas laukumiem, viņa tika izģērbta līdz apakšveļai un aptuveni 30 min ļaudis viņu nomētāja ar akmeņiem, kamēr meitene lūdzās pēc palīdzības, līdz kāds vīrietis paņēma lielu ķieģeli un uzmeta viņai uz pakauša. Kad meitene bija mirusi, viņas ķermenis tika piesiets pie mašīnas un vilkts cauri ieliņām. Šī slepkavība tika nofilmēta.

Palestina Isa (…-1989), ASV. Kad vecāki-Zein Isa un Maria Isa -uzzināja, ka viņu 16 gadīgā meita satiekas ar melnādainu puisi, vecāki viņu nodūra. Vecākus notiesāja ar nāvi. Tomēr 1997. gadā tēvs nomira ar cukura diabētu, un mātes vaina tika mīkstināta ar mūža ieslodzījumu.

Ghazala Khan (1987-2005), Dānija. Meiteni nošāva viņas brālis, kad tā apprecējās pretēji vecāku gribai. Tēvs lika dēlam nošaut māsu, lai tas glābtu ģimenes godu. 9 ģimenes locekļi, kas izplānoja slepkavību, tika notiesāti.

Samaira Nazir, Lielbritānija. 25 gadus vecā sieviete bija ļoti izglītota, viņa iemīlējās afgāņu imigrantā un vēlējās to apprecēt un atteicās precēt ģimenes izvēlētos vīriešus. Uzskatot, ka Samaira ģimenei ir nesusi negodu, viņas 30 gadus vecais brālis un 17 gadus vecais brālēns sadūra Samairu 18 reizes izmantojot 4 dažādus nažus, kamēr viņu pieturēja pašas māte. Šī slepkavība tika veikta radinieku, ieskaitot 4 un 2 gadus vecu māsīcu, acu priekšā.

Aqsa Parvez (1991-2007), Kanāda. Meiteni nožņaudza pašas tēvs, kad meitene atteicās valkāt tradicionālo islāma galvassegu un izteica vēlmi ģērbties pēc rietumnieku modes.

Suada (pseidonīms) (1957/58-….), Jordāna. Viņa izdzīvoja un ir viena no retajām, kas par to ir runājusi. Ģimenē viņi bija 9: tēvs māte, dēls un 6 meitas. Māte bija dzemdējusi 14 reizes un tikai 1 zēnu, pārējās bija meitenes. Tā kā meitenes ģimenei ir nederīga „draza” māte lielāko daļu meiteņu uzreiz pēc dzemdībām nosmacēja ar aitādu. Vienu no 6 meitām Hananu, Suadas acu priekšā ar telefona vadu nožņaudza viņas gadu jaunākais brālis Asads. Vecākā māsa Nura apprecējās ar puisi Husseinu. Meitenēm ģimenē nebija nekādas vērtības, tās tika sistas par katru sīkāko kļūdu, reiz pat ar māsu Hainatu viņas tika piesietas uz nakti stallī ar auduma kumšķi mutē. Tradīcijas paredz, ka meitene nedrīkst iziet pie vīra, kamēr vecākās māsas nav apprecējušās. Vislabākais vecums, lai apprecētos ir 14-18 gadi. Suada zināja, ka viņas gadu vecāko māsu Hainatu neviens neprecēs, jo viņa nebija skaista, bet par Suadu jau izrādīja interesi un vēlmi viņu apprecēt kaimiņš Fajezs. Suada kļūdu pieļāva, kad pārgulēja ar Fajezu paslepus un palika grūta. Kādu vakaru viņa izdzirdēja ģimenes sarunu, kurā tika lemts par to kā no Suadas tiks vaļā. Nākamajā dienā, kamēr meitene sildīja ūdeni, pie viņas atnāca māsasvīrs Husseins un to aizdedzināja uzlejot benzīnu un pielaižot uguni. Tomēr Suada izglābas, jo spēja aizskriet līdz ielai, kur tai palīdzēja 2 sievietes, kas viņu nogādāja slimnīcā. Suadas ķermeņa augšdaļa bija sadegusi, viņas zods bija piededzis pie krūtīm. Slimnīcā viņa bija lemta nāvei. Pie viņas ieradās gan tēvs, gan māte, gan brālis, tomēr tie visi lūdza viņai izdarīt pašnāvību. Pat dzemdībās neviens ārsts nebija klāt. Kad atklāja, ka viņa ir dzemdējusi puisēnu, to aizveda prom. Suadu izglāba kāda labas gribas vēstnese, kas meiteni aizveda uz Šveici, arī viņas dēlēns tika atrasts. Tagad Suada dzīvo kādā no rietumu valstīm ar savu ģimeni: vīru, 2 meitām un dēlu. (Vairāk par šo sievieti var izlasīt viņas grāmatā- Suada „Sadedzināta dzīva”)