Sīkāk par Geocaching.
Tradicionālā Geocache dalībnieks ieliek kārbā zīmuli, viesu grāmatu un dārgumus [citi liek arī zīmuļu spicējamos], tad piefiksē slēptuves koordinātas, kuras vēlāk kopā ar dažādām norādēm uz īsto vietu tiek publicētas vebsaitā (www.geocaching.com). Pārējie dalībnieki koordinātas iegūst internetā un ar GPS palīdzību sāk meklēšanu. Tie, kas dārgumus ir atraduši, parakstās viesu grāmatā un ieraksta savā geocaching.com profilā. Dalībniekiem ir atļauts ņemt dārgumus no kārbas, tikai vietā jāatliek citi - tikpat vērtīgi vai vērtīgāki, lai nākamajiem arī būtu šie dārgumi.
Par dārgumiem bieži vien tiek izvēlētas dažas monētas, spēļu mantiņas, nozīmītes, diski, grāmatas. Aktuāli ir pārvietot dārgumus no viena Cache uz citu. Par naudu ir pieejami arī Travel Bugs vai Geocoins, kurus iegādājas un ievieto vienā no kārbām un gaida, kad nākamie dal;ībnieki to pārvietos citur. Uz tām ir kodi, tāpēc var tiem var sekot līdzi internetā un vērot, kā tas ceļo no pilsētas uz pilsētu, no valsts uz valsti.
Geocaches tiek arī nozagti vai izdemolēti. Cilvēkus, kas to dara, sauc par magliem [Harija Potera termins]. Ja tiek konstatēta kārbas pazušana, tad jāinformē tās īpašnieks, lai viņš to atjaunotu vai uztaisītu jaunu.
Caches atrast nav viegli. Dalībnieki cenšas to paslēpt ļoti labi, dažreiz tās ir apslēptas pat privātās un aizliegtās zonās, kuras tiek apsargātas. Dažreiz pat tiek atstātas nepareizas koordinātas, bet tiek dotas norādes, kā visu atšifrēt. Tāpat tiek dotas norādes, kurā diennakts laikā labāk apmeklēt Cache, kāds apģērbs un aprīkojums nepieciešams, utt.
Jā, arī Latvijā ir pāris simtu Caches, tas ir ļoti azartiski un interesanti, tāpēc visi skrienam meklēt dārgumus! Pati vienu vietu jau esmu noskatījusi, drīz jādodas misijā. :D
ir vietas, kurās ntās reizes ir būts, bet bez jebkādas apjausmas par turpat esošu kešu. 
