Gada nozīmīgākie notikumi pasaulē TOP 106
39
0
10. Nemieri Grieķijā. Ievērojami jauniešu bandu grautiņi decembra sākumā izcēlās Grieķijā, kur kāda anarhistu mītiņa laikā policista šauta lode pēc rikošeta trāpīja 15 gadus vecam pusaudzim, kurš pēc gūtā ievainojuma mira. Lielāki vai mazāki grautiņi daudzviet Grieķijā risinājās visu decembri. Grautiņos jaunieši izlaupījuši neskaitāmus veikalus, izdemolējuši desmitiem māju un sadedzinājuši automašīnas. Ievērojami nemieri viena nogalināta jaunieša dēļ.
9. Tibeta, Ķīna un olimpiskās spēles. Šogad visas pasaules uzmanība bija pievērsta Ķīnai, kurā notika vasaras olimpiskās spēles. Jau marta sākumā tibetieši izmantoja šo notikumu, lai pievērsu pasaules uzmanību arī Tibetas problēmai. Neatkarības piekritēju demonstrācijas Lasā sākās 10.martā - dienā, kad tika pieminēta 49.gadadiena, kopš Ķīnas armija sagrāva tibetiešu sacelšanos pret okupācijas varu. Demonstrācijas turpinājās visu nedēļu un kļuva arvien plašākas, bet piektdien, izraisoties sadursmēm ar Ķīnas drošības spēkiem, protesti kļuva vardarbīgi - Lasā dega ēkas un automašīnas. Protesta demonstrācijas izplatījās ārpus galvaspilsētas Lasas - gan Tibetā, gan pārējos tibetiešu apdzīvotajos Ķīnas apvidos. Protesti un demonstrācijas notika visā pasaulē, bet tuvojoties spēlēm Ķīnā, akcijas norima. Tieši un netieši aicinājumi boikotēt olimpiskās spēles izskanēja gandrīz līdz olimpisko spēļu sākumam, taču īsts atbalsts šādi idejai nekur tā arī netika gūts. Olimpiskās spēles notikušas, savukārt Tibaetas problēma jau atkal aizmirsta.
Reklāma
8. Fidels aiziet. Februāra vidū 81 gadu vecumā Fidels Kastro pavēstīja par aiziešanu no komunistiskās Kubas vadītāja amata. Kubas līderis, kas pie varas bija teju 50 gadus, amatu pameta veselības problēmu dēļ. Viņa vietā nekavējoties Kubas parlaments par jauno valsts vadītāju ievēlēja Fidela brāli, līdzšinējo armijas virspavēlnieku, Raulu Kastro. Fidela Kastro aiziešana pensijā pieliek punktu vienai no ilgākajām mūsdienu politiķu karjerām, kas ilgusi gandrīz visu aukstā kara periodu un turpinājusies arī pēc Kubas līdera galvenā atbalsta — PSRS — sabrukuma. Kamēr Kastro oponenti viņu uzskata par tirānu, kurš iznīcinājis savu līdzpilsoņu brīvību un pakļāvis tos nabadzībai, daudzviet tā sauktajā trešajā pasaulē harizmātisko komunistu līderi, kurš kļuvis slavens ar savām bezgala garajām runām, joprojām uzlūko ar cieņu, novērtējot viņa stāšanos pretī varenajai kaimiņvalstij ASV.
7. Asinspirts Mumbajā. Indijas pilsētā Mumbajā novembra beigās notika nežēlīgi teroristu organizēti uzbrukumi divās pilsētas lepnākajās viesnīcās un citur pilsētā. Kaujinieki savā varā noturēja viesnīcas, uz gandrīz trijām diennaktīm Mumbaju pārvēršot par karadarbības zonu. Teroristu rīkotajā asinspirtī dzīvību zaudēja163 cilvēki, tostarp ārvalstu tūristi. Ievainojumus guva vēl vismaz 200 cilvēki. Teroristi uzbrukumus viesnīcām veica, pieprasot izbeigt Indijas musulmaņu vajāšanu. Vienīgais terorists, kuru dzīvu izdevies sagūstīt, sniedzis liecības, ka uzbrukums saistīts ar Pakistānas kaujinieku organizāciju. Visi uzbrucēji bijuši Pakistānas pilsoņi, un viņus apmācījusi kaujinieku organizācija, kas cīnās pret Indijas varu Kašmirā.
6. Neatkarīgā Kosova. 17.februārī Serbijas separātiskais reģions kļuva par neatkarīgu valsti. Jaunās valsts parlaments nobalsoja par Kosovas neatkarību no Serbijas. Pēc ilgiem strīdiem par reģiona statusu, Kosova kļuvusi par neatkarīgu valsti, kuras suverenitāti jau drīz pēc neatkarības pasludināšanas atzina ASV, kā arī liela daļa Eiropas valstu, tostarp Latvija. Jaunās valsts neatkarību gan neatzīst Serebija un tās lielākais sabiedrotais Krievija.
Reklāma
5. Īslande uz bankrota robežas. Pirmā valsts Eiropā, kas piedzīvoja pamatīgas grūtības globālās finanšu krīzes kontekstā. Īslandes augošais finanšu sektors sabruka pasaules nekustamo īpašumu kredītu krīzes dēļ, liekot valdībai nacionalizēt valsts trīs lielākās bankas. Oktobrī valsts bija tuvu bankrotam, tādēļ lūdza starptautisko palīdzību, kuru pēc nepilna mēneša arī saņēma. Starptautiskais Valūtas fonds Īslandei piešķīra ārkārtas aizdevumu 2,1 miljarda dolāru apmērā, savukārt Ziemeļvalstis piešķīra papildu 2,5 miljardu dolāru aizdevumu. Īslande nevarēja saņemt operatīvu Eiropas Savienības finansiālu atbalstu, jo nav šīs organizācijas dalībvalsts. Nebūšanas finanšu sektorā gan spiež šo mazo valsti pieņemt lēmumu par iestāšanos Eiropas Savienībā.
4. Krievijas prezidents - Dmitrijs Medvedevs. Vēl vienas pasaules lielvalsts varas maiņa. Krievijas prezidenta amatā marta sākumā ievēlēja iepriekšējā Valsts prezidenta Vladimira Putina pašrocīgi izvēlēto pēcteci Dmitriju Medvedevu. 42 gadus vecais Medvedevs kļuva par jaunāko Krievijas vadītāju kopš Krievijas pēdējā cara Nikolaja II. Lai gan pasaule klusībā cerēja, ka pēc jaunā vadītāja stāšanās amatā Krievijā varētu notikt ievērojamas pārmaiņas, tā gluži nebija. Medvedevs turpina iepriekšējā vadoņa iesākto politisko kursu, savukārt pats Putins ieņem premjera amatu, tādejādi zināmā mērā paliekot pie lielvalsts stūres.
3. Pasaules finanšu krīze. 2008.gada otra puse pagājusi globālās finanšu krīzes zīmē. Finanšu krīze, kas aizsākās tieši ASV, nu skārusi teju visu pasauli. Ik dienas saņemam ziņas par uzņēmumu un banku bankrotiem, no darba atlaistiem cilvēkiem. Prognozes par to, kad pasaule varētu pārvarēt krīzi ir visdažādākās, taču skaidrs ir viens – nākamais gads vēl sagādās grūtības daudzām valstīm un svarīgākais – to iedzīvotājiem.
Reklāma
2. Baraks Obama. Viens no šī gada gaidītākajiem un nozīmīgākajiem notikumiem gan ASV, gan visā pasaulē. Par pasaules ietekmīgākās valsts prezidentu pēc 4.novembra vēlēšanām kļuva Demokrātu partijas pārstāvis Baraks Obama. 47 gadu vecumā Ilinoisas senators kļuva par pirmo melnādaino ASV prezidentu valsts vēsturē. Obama vēlēšanās sakāva savu sāncensi no Republikāņu partijas Džonu Makeinu. Viņš vēlēšanās triumfēja virknē svārstīgo štatu, kuros iepriekšējo vēlēšanu laikā bija uzvarējis pašreizējais prezidents Džordžs Bušs. Pēc astoņu gadu pārtraukuma ASV vadīs Demokrātu partijas pārstāvis. Lieki atgādināt, ka laikā, kad pasauli un ASV nomoka ekonomiskā krīze, uz Obamu lielvalsts iedzīvotāji liek lielas cerības. Amata zvērestu kā 44. ASV prezidents viņš nodos 20. janvārī.
1. Gruzijas–Krievijas karš. 8.augusta agrā rītā Gruzijas armija sāka apšaudīt tai piederošo separātisko reģionu Dienvidosetiju. Tā aizsākās šī gada ievērojamākais un sarežģītākais konflikts. Dienvidosetiju, kura nu jau pasludināta par neatkarīgu valsti, aizstāvēt devās Krievija, savu armiju aizvedot līdz pat Gruzijas galvaspilsētai Tbilisi. Karadarbība Dienvidosetijā un Gruzijā nebija ilgstoša, taču sekas notikušajā ir ievērojamākas nekā sagrautās ēkas. Abas karā iesaistītās puses notikušajā vaino viena otru un skaidras atbildes nav, kas un kad aizsāka konfliktu. Konflikts starp Gruziju un Krieviju, visticamāk, ātru risinājumu nesagaida.
Tev patiks šie raksti
