Gada nozīmīgākie notikumi Latvijā TOP 1010

3. Šokējošas slepkavības. Šis gads Latvijai paliks atmiņā ar vairākām nežēlīgām slepkavībām. Janvārī Rīgas rajona Garkalnē ar tikai dažu dienu intervālu notika divas savstarpēji nesaistītas uzņēmēju slepkavības: par varmāku upuriem kļuva bijusī «Arēnas «Rīga»» līdzīpašniece, pazīstamā uzņēmēja Igora Ivanova dzīvesbiedre Ella Ivanova un Jelgavas un Cēsu gaļas kombināta vadītājs Aigars Lūsis. Ja šķiet, ka ar Lūša slepkavības atklāšanu policijai pagaidām nevedas, tad saistībā ar Ivanovas nogalēšanu ir aizturēti jau četri cilvēki, kuru skaitā ir arī uzņēmējas vīrs — viņš apsūdzēts par uzkūdīšanu uz slepkavību un tās atbalstīšanu mantkārīgā nolūkā. Savukārt vasaras beigās sabiedrību šokēja ziņa, ka Bauskas rajona Ceraukstes pagastā 11 gadu veca meitenīte savā gultā atrasta ar pārgrieztu rīkli. Polijai drīz kļuva skaidrs, ka slepkava ir meitenes tēvs Ivars Grantiņš, kas pēc briesmīgā nozieguma izdarīšanas aizbēga. Pēc trim dienām Grantiņu izdevās aizturēt. Maniaks pēcāk atzinās vēl divās slepkavībās — viņš bija nogalējis arī savu civilsievu un kādu jaunu meiteni. Psihiatriskajā ekspertīzē Grantiņu atzina par pieskaitāmu. Attēlā: Ella Ivanova.

4. Notiek divi referendumi. Augusts Latvijā bija referendumu mēnesis. 2. augustā iedzīvotāji lēma, vai Satversmē vajadzīgi grozījumi par pilsoņu tiesībām rosināt Saeimas atlaišanu, savukārt 23. augustā pilsoņiem vajadzēja lemt par grozījumiem likumā, kuri noteiktu augstākas pensijas. Abas tautas nobalsošanas gan faktiski izgāzās, jo nevienā no tām nepiedalījās nepieciešamais vēlētāju skaits, lai būtu savāks likumā noteiktais kvorums. Vienlaikus abos gadījumos grozījumus atbalstīja absolūtais vairākums referendumu dalībnieku. Piedāvātie grozījumi pensiju likumā patlaban jau savu aktualitāti zaudējuši, savukārt par tautas tiesībām atlaist Saeimu aktīvas debates notiek joprojām. Par grozījumiem aktīvi iestājas arī Valsts prezidents Valdis Zatlers, kas aicina izstrādāt ātru un efektīvu parlamenta atlaišanas un ievēlēšanas procedūru, kas nebūtu vairākus mēnešus ilga. Šādi prezidents jau izprovocējis baumas, ka pēc grozījumu pieņemšanas viņš grasoties atlaist 9. Saeimu. Tikmēr parlamentā divām trešdaļām deputātu pieņemama Saeimas atlaišanas mehānisma izstrāde nonākusi strupceļā. Pēc referenduma izveidotā Satversmes grozījumu izstrādes apakškomisija, ko vadīja opozīcijas pārstāve Solvita Āboltiņa (JL), nu jau ir likvidēta, un ar šo jautājumu nodarbojas Vinetas Muižnieces (TP) vadītā Juridiskā komisija.

5. KNAB jau kopš jūnija bez šefa. Saistībā ar ievērojamas kratīšanās izņemtās naudas summas pazušanu no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) seifiem aprīlī no amata atstādināti divi biroja darbinieki, kuriem tagad jau uzrādītas apsūdzības. Vēlāk prokuratūra izmeklēšanā noskaidroja, ka kopumā dažādās valūtās birojā nozagti aptuveni 130 000 latu. Pēc šiem notikumiem atkal sāka svārstīties KNAB vadītāja Alekseja Loskutova krēsls. Valdība pēc iepazīšanās ar speciāli izveidotas komisijas ziņojumu nolēma rosināt Loskutova atlaišanu no amata. Jūnija beigās, pie Saeimas nama aktīvi piketējot aptuveni 500 Loskutova atbalstītājiem, deputāti pēc ilgām debatēm tomēr izšķīrās KNAB direktoru atlaist. Valdībai dažādi aizbildinoties, jauns biroja šefs joprojām nav atrasts. Pagaidām tikai pieteikušies 15 amata kandidāti, atpazīstamākie no viņiem ir KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe un politiķis Jānis Ādamsons. Attēlā: KNAB šefa vietniece Juta Strīķe sasveicinās ar premjeru Ivaru Godmani (LPP/LC).

6. Kaislības ap lata stabilitāti. Šā gada rudens beigās atkal uzvirmoja baumas par iespējamo lata devalvāciju. Latvijas Banka un politiķi šīs ziņas kategoriski noliedza, tomēr bailes par iespējamo nacionālās valūtas devalvēšanu pilnībā nezuda. Šis jautājums ieguva jaunas aprises, kad novembrī kļuva zināms, ka Drošības policija (DP) sākusi divus kriminālprocesus saistībā ar dziedoņa Valtera Frīdenberga pajokošanu uz skatuves par naudas izņemšanu no bankomātiem un Ventspils augstskolas lektora Dmitrija Smirnova izteikto viedokli avīzē «Ventas Balss», kur viņš iedzīvotājiem ieteica neglabāt naudu bankās un apšaubīja lata stabilitāti. Daudzi eksperti, politiķi un sabiedriski darboņi DP darbības saistīja ar vārda brīvības apdraudējumu. Arī Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs norādīja, ka DP rīcība bijusi nožēlojama un īstie baumu izplatītāji par to smejas. Policijas darbības veiktas saistībā ar pērn pieņemto likumu «par apzināti nepatiesu datu vai ziņu izplatīšanu mutvārdos, rakstveidā vai citādā veidā par Latvijas Republikas finanšu sistēmas stāvokli». Šo likumu Saeima pieņēma pēc iepriekšējā baumu viļņa par lata stabilitāti 2007. gadā. Nacionālās valūtas stabilitāte šā gada beigās atkal tika apšaubīta pēc tam, kad valdība sāka sarunas par starptautisko aizdevumu. Ārvalstu eksperti izteica pieņēmumu, ka Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) apmaiņā pret aizdevumu varētu pieprasīt lata devalvēšanu. Vēlāk finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) atzina, ka šāda iespēja tiešām pārrunāta, tomēr Latvijas valdība to kategoriski noraidījusi. Savukārt drīz pēc tam valdība paziņoja, ka Latvija, SVF un Eiropas Komisija vienojušās par lata stabilitātes saglabāšanu. Baumu nogurdināts, Latvijas Bankas prezidents Rimšēvičs aicināja valdību un Saeimu turpmāk visus lēmumus vērtēt caur eiro ieviešanas prizmu.

7. Grandiozi svētki. Paralēli cīņai ar ekonomisko krīzi rudenī valsts iedzīvotājus priecēja valsts 90 gadu jubilejas svinības — grandiozs salūts un svētki visa mēneša garumā. Latvijas deviņdesmitās jubilejas svinības rudenī ievadīja ne mazāk vērienīgie Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki vasaras vidū, kad Mežaparka estrādē sadziedājās kori no visas valsts.

8. Sāk būvēt «Gaismas pili», atklāj Dienvidu tiltu. Ar svinīgu pasākumu šovasar Pārdaugavā, vietā, kur pēc vairākiem gadiem sliesies Nacionālā bibliotēka, tika ierakta kapsula ar vēstījumu. Projekts izmaksās 135 miljonus latu. Pēc vairākiem mēnešiem, tieši pirms valsts 90 gadu jubilejas, tika atklāts cits grandiozs projekts, ap kuru kaislības nerimstas joprojām — vairākus simtus miljonus vērtais Dienvidu tilts, kura it kā nepamatotajām izmaksām un apšaubāmajai kvalitātei daļa sabiedrības veltīja daudz indīgu joku.

9. Korupcija Rīgas Domē. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam gada pirmā puse bija pļaujas laiks Rīgas Domē. Aizdomās par korupciju aizturētas vairākas augstas amatpersonas — bijušais Pilsētas attīstības departamenta direktors Vilnis Štrams, departamenta vadītājs Pēteris Strancis, administrācijas vadītājs Raimonds Janita. Patlaban visi trīs jau izdoti kriminālvajāšanai. Saistībā ar šo lietu aizdomās turamo statuss piemērots arī trim privātpersonām, no kurām viena, iespējams, ir Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja vietnieka Vladimira Vaškeviča šķirtā sieva Ināra Vilkaste. Šajā lietā figurē arī toreizējā Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja un ietekmīgā «tautpartijieša» Edmunda Krastiņa vārds, kura kabinetā KNAB veica pamatīgu kratīšanu. Attēlā: Vilnis Štrams pie Vidzemes priekšpilsētas tiesas.

10. Novadu reformai gaisma tuneļa galā. Decembra beigās Saeimai bija jālemj arī par jauno novadu karti, kurā noteikts, ka pēc pašvaldību vēlēšanām nākamajā gadā Latvijā būs 109 novadi. Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma grozījumos noteikts, ka novada teritorijā ir ne mazāk par 4000 pastāvīgo iedzīvotāju un novada teritorijā ir ciems, kurā ir vairāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju. Par jauno novadu karti nobalsoja 56 deputāti, savukārt pret tās apstiprināšanu bija 38 tautas kalpi. Šis jautājums izraisīja domstarpības valdošajā koalīcijā, jo novadu karti neatbalstīja Zaļo un zemnieku savienība, kas reformā saskatīja tiešu apdraudējumu partijas politiskajai ietekmei reģionos. Pašvaldību ministrs Edgars Zalāns (TP) atzina, ka, pieņemot likumu, ir noslēdzies nozīmīgs posms novadu reformas pabeigšanai. Savukārt Valsts prezidents Valdis Zatlers likumu jau apņēmies izsludināt.