Protestētāji mēģinājuši ielauzties arī Anglijas Bankā. Protesta akcijā Londonas finanšu rajonā Sitijā piedalās ap 4000 cilvēku. Pēc tam, kad notika uzbrukums policistiem, nekārtību savaldīšanai nosūtīta specvienība. Aktīvisti uzrakstījuši uz "Royal Bank of Scotland" ēkas uzrakstu "zagļi". Policistus viņi apmētā ar olām, augļiem un dārzeņiem, kā arī pudelēm. Pret protestētājiem pielietotas dūmu sveces. Iepriekš tika aizturēti 11 protesta akcijas dalībnieki: trīs par neatļautu auksto ieroču nēsāšanu, pārējie - par pretošanos policijai. Savukārt BBC rīcībā esošā informācija liecina, ka 11 cilvēki aizturēti par neatļautu policistu formas valkāšanu. Protestējāji rokās tur plakātus: "Arestējiet kara noziedzniekus", "Viena valūta, viena pasaule", "Kapitālisms nestrādā". Antiglobālistu protestiem pievienojušies arī anarhisti un vides aktīvisti. Kārtības nodrošināšanai samita laikā Lielbritānijas galvaspilsētā tika iesaistītas sešas dažādas policijas vienības. Šī operācija britiem izmaksās 7,5 miljonus britu mārciņu (aptuveni sešus miljonus latu). Samita galvenā tēma ir cīņa ar globālo krīzi. Pirms samita Londonā jau notikusi nozīmīga ASV prezidienta Baraka Obamas un Lielbritānijas premjerministra Gordona Brauna saruna. Savukārt Obamas un Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva tikšanās laikā pirms samita panākta vienošanās atsākt sarunas par stratēģisko ieroču ierobežošanu. Pirms sanāksmes Londonā iezīmējās nopietnas G20 valstu pretrunas attiecībā uz ekonomiskās krīzes risinājumiem. Divas dienas pirms samita Francija piedraudēja tikšanos atstāt, ja pasaules līderi nepiekritīs nepieciešamībai stingrāk regulēt banku sektoru un finanšu tirgus. Tomēr ASV un Lielbritānija tradicionāli aizstāv valsts netraucētas tirgus ekonomikas principus, un pagaidām nav skaidrs, vai tās Francijas nostājai piekritīs. Eiropas līderi arī nav gatavi sekot jaunās ASV administrācijas piemēram un strauji palielināt līdzekļu apjomu cīņai pret krīzi. Pagājušajā nedēļā Čehijas premjerministrs Mireks Topolaneks, kura valsts rotācijas kārtībā pārņēmusi Eiropas Savienības prezidentūru, raksturoja ASV ambiciozo, bet dārgo ekonomiskās stimulēšanas plānu kā "ceļu uz elli".
G20 samita pretinieki izraisa nekārtības Londonā0
2
1
Protestējot
pret G20 samitu, dažādu grupu aktīvisti Londonā izraisījuši nekārtības
un ielauzušies "Royal Bank of Scotland" ēkā, trešdien vēsta ārvalstu
mediji.
Protestētāji mēģinājuši ielauzties arī Anglijas Bankā. Protesta akcijā Londonas finanšu rajonā Sitijā piedalās ap 4000 cilvēku. Pēc tam, kad notika uzbrukums policistiem, nekārtību savaldīšanai nosūtīta specvienība. Aktīvisti uzrakstījuši uz "Royal Bank of Scotland" ēkas uzrakstu "zagļi". Policistus viņi apmētā ar olām, augļiem un dārzeņiem, kā arī pudelēm. Pret protestētājiem pielietotas dūmu sveces. Iepriekš tika aizturēti 11 protesta akcijas dalībnieki: trīs par neatļautu auksto ieroču nēsāšanu, pārējie - par pretošanos policijai. Savukārt BBC rīcībā esošā informācija liecina, ka 11 cilvēki aizturēti par neatļautu policistu formas valkāšanu. Protestējāji rokās tur plakātus: "Arestējiet kara noziedzniekus", "Viena valūta, viena pasaule", "Kapitālisms nestrādā". Antiglobālistu protestiem pievienojušies arī anarhisti un vides aktīvisti. Kārtības nodrošināšanai samita laikā Lielbritānijas galvaspilsētā tika iesaistītas sešas dažādas policijas vienības. Šī operācija britiem izmaksās 7,5 miljonus britu mārciņu (aptuveni sešus miljonus latu). Samita galvenā tēma ir cīņa ar globālo krīzi. Pirms samita Londonā jau notikusi nozīmīga ASV prezidienta Baraka Obamas un Lielbritānijas premjerministra Gordona Brauna saruna. Savukārt Obamas un Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva tikšanās laikā pirms samita panākta vienošanās atsākt sarunas par stratēģisko ieroču ierobežošanu. Pirms sanāksmes Londonā iezīmējās nopietnas G20 valstu pretrunas attiecībā uz ekonomiskās krīzes risinājumiem. Divas dienas pirms samita Francija piedraudēja tikšanos atstāt, ja pasaules līderi nepiekritīs nepieciešamībai stingrāk regulēt banku sektoru un finanšu tirgus. Tomēr ASV un Lielbritānija tradicionāli aizstāv valsts netraucētas tirgus ekonomikas principus, un pagaidām nav skaidrs, vai tās Francijas nostājai piekritīs. Eiropas līderi arī nav gatavi sekot jaunās ASV administrācijas piemēram un strauji palielināt līdzekļu apjomu cīņai pret krīzi. Pagājušajā nedēļā Čehijas premjerministrs Mireks Topolaneks, kura valsts rotācijas kārtībā pārņēmusi Eiropas Savienības prezidentūru, raksturoja ASV ambiciozo, bet dārgo ekonomiskās stimulēšanas plānu kā "ceļu uz elli".
Protestētāji mēģinājuši ielauzties arī Anglijas Bankā. Protesta akcijā Londonas finanšu rajonā Sitijā piedalās ap 4000 cilvēku. Pēc tam, kad notika uzbrukums policistiem, nekārtību savaldīšanai nosūtīta specvienība. Aktīvisti uzrakstījuši uz "Royal Bank of Scotland" ēkas uzrakstu "zagļi". Policistus viņi apmētā ar olām, augļiem un dārzeņiem, kā arī pudelēm. Pret protestētājiem pielietotas dūmu sveces. Iepriekš tika aizturēti 11 protesta akcijas dalībnieki: trīs par neatļautu auksto ieroču nēsāšanu, pārējie - par pretošanos policijai. Savukārt BBC rīcībā esošā informācija liecina, ka 11 cilvēki aizturēti par neatļautu policistu formas valkāšanu. Protestējāji rokās tur plakātus: "Arestējiet kara noziedzniekus", "Viena valūta, viena pasaule", "Kapitālisms nestrādā". Antiglobālistu protestiem pievienojušies arī anarhisti un vides aktīvisti. Kārtības nodrošināšanai samita laikā Lielbritānijas galvaspilsētā tika iesaistītas sešas dažādas policijas vienības. Šī operācija britiem izmaksās 7,5 miljonus britu mārciņu (aptuveni sešus miljonus latu). Samita galvenā tēma ir cīņa ar globālo krīzi. Pirms samita Londonā jau notikusi nozīmīga ASV prezidienta Baraka Obamas un Lielbritānijas premjerministra Gordona Brauna saruna. Savukārt Obamas un Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva tikšanās laikā pirms samita panākta vienošanās atsākt sarunas par stratēģisko ieroču ierobežošanu. Pirms sanāksmes Londonā iezīmējās nopietnas G20 valstu pretrunas attiecībā uz ekonomiskās krīzes risinājumiem. Divas dienas pirms samita Francija piedraudēja tikšanos atstāt, ja pasaules līderi nepiekritīs nepieciešamībai stingrāk regulēt banku sektoru un finanšu tirgus. Tomēr ASV un Lielbritānija tradicionāli aizstāv valsts netraucētas tirgus ekonomikas principus, un pagaidām nav skaidrs, vai tās Francijas nostājai piekritīs. Eiropas līderi arī nav gatavi sekot jaunās ASV administrācijas piemēram un strauji palielināt līdzekļu apjomu cīņai pret krīzi. Pagājušajā nedēļā Čehijas premjerministrs Mireks Topolaneks, kura valsts rotācijas kārtībā pārņēmusi Eiropas Savienības prezidentūru, raksturoja ASV ambiciozo, bet dārgo ekonomiskās stimulēšanas plānu kā "ceļu uz elli".
Tev patiks šie raksti
