Kā noskaidrojās, tad rajonos ar lielāko fāsfudu koncentrāciju insultu biežums bija par 13 procentiem augstāks, salīdzinot ar rajoniem, kur fāstfudu bija vismazāk, bet katras jaunas ēstuves parādīšanas sekmēja insultu biežuma palielināšanos vietējo iedzīvotāju vidū par 1 procentu. Izvērtējot datus, tika ņemti vērā arī demogrāfiskie un sociālekonomiskie faktori, kas ir spējīgi iespaidot dažādu Nuesas rajonu iedzīvotāju veselības stāvokli.
Pēc pētījuma autora Luisa Morgenšterna (Lewis B. Morgenstern) vārdiem, saņemtie dati pārliecinoši liecina par noturīgas kopsakarības esamību starp insultu biežumu un ēstuvju skaitu. Atklāta likumsakarība var būt tiešas ātrās ēdināšanas restorānu apmeklēšanas sekas, bet, no citas puses, ēstuvju popularitāte var būt viena no iedzīvotāju neapmierinošā veselības stāvokļa pazīmēm, atzīmē Morgenšterns. Jebkurā gadījumā, insultu profilakses programmas nepieciešams ieviest pirmkārt tieši rajonos ar ātras apkalpošanas restorānu lielāko skaitu, uzskata zinātnieks.
Saistītais raksts: Atklājums: Amerikāņi vistas un liellopu gaļas vietā patiesībā ēd kukurūzu un minerālmēslus >>>
Saistītais raksts: ASV plašu rezonansi gūst reklāmas kampaņa - samaini desmit draugus pret hamburgeru >>>