Šis atklājums, kas publicēts specializētajā izdevumā "Open Chemical Physics Journal", ir klajā pretrunā oficiālajai izmeklēšanas versijai, kurā apgalvots, ka nekādu sprāgstvielu Pasaules tirdzniecības centra augstceltnēs nav bijis. Pētnieku grupa, izmantojot optisko mikroskopu, rentgenstaru mikroskopu (EDRS), elektronisko mikroskopu (SEM) un dinamisko diferenciālo kalorimetru, ir atklājusi ļoti sīkas sarkanas un pelēkas daļiņas, kas palikušas pāri no sprāgstvielām. Tās ir atrastas visos četros laboratorijā pārbaudītajos putekļu paraugos. Pirmo putekļu paraugu uzreiz pēc otrā debesskrāpja sabrukšanas savācis kāds Manhetenas iedzīvotājs, vēl divi putekļu paraugi iegūti nākamajā dienā pēc „terora akta”, bet ceturtais – aptuveni nedēļu pēc traģiskajiem notikumiem. Mikroskopiskās daļiņas, kas palikušas pāri no sprāgstvielām, ir konstatētas visos četros putekļu paraugos. Viela, kas, iespējams, izmantota mērķtiecīgajā augstceltņu sagraušanā, sastāv no dzelzs (III) oksīda un alumīnija pulvera, un tai ir raksturīga spēja ārkārtīgi īsā laika sprīdī radīt ļoti augstu temperatūru ierobežotā telpā. Saskaņā ar ASV likumiem šī sprāgstviela ietilpst tā saucamo riska preču grupā un tās eksportēšanu uz ārzemēm ierobežo noteikumi ("International Traffic in Arms Regulations" (ITAR)), kas attiecas uz bruņojumā izmantojamām precēm. Fizikas doktors Stīvens Džounss, kurš 11. septembra terora aktu neoficiālajā izmeklēšanā bija iesaistījies jau kopš 2005. gada (www.stj911.org), kad vēl strādāja Brigham Young University (BYU), apgalvo, ka šādu materiālu pagatavot ir ārkārtīgi sarežģīti un kuram katram tas noteikti nebūtu pa spēkam. Stīvens Džounss jau agrāk paudis viedokli, ka pastāv neskaitāmi fakti, kas norāda uz abu Ņujorkas debesskrāpju mērķtiecīgu sagraušanu kontrolētos sprādzienos.
Viņa agrākie pētījumi savulaik bija pieejami arī Brigham Young University (BYU) mājas lapā internetā, taču ASV masu mediju un vairāku Džounsa kolēģu spiediena ietekmē viņš bija spiests pārtraukt pasniedzēja darbu šajā mācību iestādē un savus rakstus no augstskolas interneta resursiem izdzēst.
citi resursi interneta: http://translate.google.com/translate?hl=en&sl=da&u=http://videnskab.dk/content/dk/teknologi/dansk_forsker_eksplosivt_nanomateriale_fundet_i_stovet_fra_world_trade_center&ei=dhXZSduWFp_wswOGvM2iCg&sa=X&oi=translate&resnum=2&ct=result&prev=/search%3Fq%3DNiels%2BHarrit:%2BVidenskabeligt%2Bbevis%2Bfor%2Bgammel%2Bviden%2Bom%2B9/11%26hl%3Den%26sa%3DG
Ja godīgi, tad alumīniju un dzelzi izmanto gan aviorūpniecībā, gan debeskrāpju celtniecībā. Tajā temperatūrā, kādu radīja degošā aviācijas degviela, varēja notikt visdažādākās reakcijas. Turklāt neticu, ka abos debeskrāpjos varēja sanest pietiekoši lielu daudzumu sprāgstvielu, nezinot, kuros stāvos tad tie laineri trāpīs.
