Lai gan
virsraksts skaļš, tomēr nekā mistiska šajā rakstā. Viss ir ļoti
loģiski, kā mēs paši cilvēki ik dienas iznīcinam arvien vairāk no dabas
un tai skaitā ezerus. Katru gadu Ķīnā pazūd apmēram 20 dabīgi
veidojušies ezeri cilvēku darbību rezultātā. Un šķiet ka tikai tagad,
kad līdzīgs liktenis piemeklējis ASV, šie cilvēki beidzot sāks pievērst
uzmanību savam dzīves veidam.
Jau kopš 20. gadsimta vidus slavenākais ezers pazušanas jomā ir Čadas ezers Āfrikā, kura pazušanai līdz noraugās miljoniem bezpalīdzīgu acu pāru. Šis ezers atrodas starp Čadu, Nigēru un Nigēriju. Kad 1823. gadā to atklāja eiropieši, tas bija viens no lielākajiem ezeriem pasaulē, taču visiem zināmas cilvēku darbības rezultātā, tas ir būtiski samazinājies un ar katru gadu turpina samazināties vēl jo vairāk, līdz ezera vietā paliks vairs tikai tuksnesis. 60tajos gados ezera platība bija 26 000 km2, taču jau 2000. gadā tas bija mazāks par 1500 kvadātkilometriem. Tagad pēc 7 gadiem, tā platība vēl ir ievērojami samazinājusies. Pētijumi liecina, ka ezeru ļoti ietekmē nokrišņu daudzums, jo tas ir sekls un galvenokārt ūdeni iegūst no nokrišņiem. Un ezera platības maiņas nav pirmās tā vēsturē. Tas gandrīz izzudis iepriekšējos karstuma viļņos - pirms 4000 gadu un 100 gadus pirms mūsu ēras, taču šoreiz tas visticamāk izzudīs pavisam, jo šādas gaisa temperatūras, kādas pašlaik valda uz zemes nav bijušas agrāk.
Pētijumi liecina, ka visvairāk globālo saslišanu veicina tieši ASV iedzīvotāji. Patērējot visvairāk enerģiju, braukājot ar ‘visnetīrākajām’ mašīnām un nerūpējoties par apkārtējo vidi. Taču šoreiz zinātnieki ir pievēsušies viņu pašu mājām un atklājuši ezeru izzušanu Ziemeļamerikā. Pētnieki ir novērojuši, ka savas krasta līnijas maina arī Ziemeļamērikas lielākie ezeri, un ūdens arvien straujāk atkāpjas no iepriekšējiem krastiem. Šajos ezeros ūdens ieplūst no ledājiem to ziemeļu daļā, taču šie ledāji ir nokusuši un to atjaunošanās nav gaidāma, ja pasaules iedzīvotāji nemainīs savu dzīves veidu. Labajā pusē satelītuzņēmumā var redzēt ezera gaišākās vietas, kur visticamāk tuvāko gadu laikā arī pazudīs ūdens.
Lai gan globālā sasilšana izraisa ledāju kušanu un jūras līmeņu celšanos, tomēr iekšzemes ūdeņi, pamazām pazūd, jo tie ūdeni iegūst no lietiem vai ledājiem. Padomājiet paši, ja iekšzemes ūdens un ledāji ir lietojams cilvēkam, bet jūras ūdens nē, vai pēc laiciņa neradīsies visai sirreāla 90. gadu fantastikas filmu sižets, kad zemi pārvalda dažādas bandas un notiek asas cīņas par degvielu un dzeramo ūdeni, kad visapkārt palikuši vairs tikai tuksneši.
Lai gan Latvijā globālās sasilšanas rezultātā ezeri vēl nezūd, tomēr paskaties ārā pa logu, un pasakiet vai redzat decembra vidū sniegu? Arī pie mums ir redzamas izmaiņas. Ziema sākas tikai Janvārī, dažādas vētras,… Nevar vairs paļauties uz kaimiņu, kas droši vien šķiro atkritumus, izslēdz izstabā gaismu, kad no tās iziet vai nebrauc uz darbu ar mašīnu, bet gan ar tramvaju. Ir pašiem kaut kas jāsāk darīt lietas labā, lai nepiepildītos trakākie 90. gadu holivudas scenāristu murgi. Tagad ir izdevīgi ietaupīt, ne tikai globālās sasilšanas, bet arī inflācijas dēļ. Tad kapēc to nedarīt? Neskatities ko dara kaimiņs, bet izdariet to pirmais un rādiet piemēru pārējiem, kādam taču ir jāsāk. Kāpēc lai tas nebūtu tu?
http://en.wikipedia.org/wiki/Global_warming
http://www.globalwarming.org/
http://www.climatehotmap.org/
http://www.worldviewofglobalwarming.org/
…
Jau kopš 20. gadsimta vidus slavenākais ezers pazušanas jomā ir Čadas ezers Āfrikā, kura pazušanai līdz noraugās miljoniem bezpalīdzīgu acu pāru. Šis ezers atrodas starp Čadu, Nigēru un Nigēriju. Kad 1823. gadā to atklāja eiropieši, tas bija viens no lielākajiem ezeriem pasaulē, taču visiem zināmas cilvēku darbības rezultātā, tas ir būtiski samazinājies un ar katru gadu turpina samazināties vēl jo vairāk, līdz ezera vietā paliks vairs tikai tuksnesis. 60tajos gados ezera platība bija 26 000 km2, taču jau 2000. gadā tas bija mazāks par 1500 kvadātkilometriem. Tagad pēc 7 gadiem, tā platība vēl ir ievērojami samazinājusies. Pētijumi liecina, ka ezeru ļoti ietekmē nokrišņu daudzums, jo tas ir sekls un galvenokārt ūdeni iegūst no nokrišņiem. Un ezera platības maiņas nav pirmās tā vēsturē. Tas gandrīz izzudis iepriekšējos karstuma viļņos - pirms 4000 gadu un 100 gadus pirms mūsu ēras, taču šoreiz tas visticamāk izzudīs pavisam, jo šādas gaisa temperatūras, kādas pašlaik valda uz zemes nav bijušas agrāk.
Pētijumi liecina, ka visvairāk globālo saslišanu veicina tieši ASV iedzīvotāji. Patērējot visvairāk enerģiju, braukājot ar ‘visnetīrākajām’ mašīnām un nerūpējoties par apkārtējo vidi. Taču šoreiz zinātnieki ir pievēsušies viņu pašu mājām un atklājuši ezeru izzušanu Ziemeļamerikā. Pētnieki ir novērojuši, ka savas krasta līnijas maina arī Ziemeļamērikas lielākie ezeri, un ūdens arvien straujāk atkāpjas no iepriekšējiem krastiem. Šajos ezeros ūdens ieplūst no ledājiem to ziemeļu daļā, taču šie ledāji ir nokusuši un to atjaunošanās nav gaidāma, ja pasaules iedzīvotāji nemainīs savu dzīves veidu. Labajā pusē satelītuzņēmumā var redzēt ezera gaišākās vietas, kur visticamāk tuvāko gadu laikā arī pazudīs ūdens.
Lai gan globālā sasilšana izraisa ledāju kušanu un jūras līmeņu celšanos, tomēr iekšzemes ūdeņi, pamazām pazūd, jo tie ūdeni iegūst no lietiem vai ledājiem. Padomājiet paši, ja iekšzemes ūdens un ledāji ir lietojams cilvēkam, bet jūras ūdens nē, vai pēc laiciņa neradīsies visai sirreāla 90. gadu fantastikas filmu sižets, kad zemi pārvalda dažādas bandas un notiek asas cīņas par degvielu un dzeramo ūdeni, kad visapkārt palikuši vairs tikai tuksneši.
Lai gan Latvijā globālās sasilšanas rezultātā ezeri vēl nezūd, tomēr paskaties ārā pa logu, un pasakiet vai redzat decembra vidū sniegu? Arī pie mums ir redzamas izmaiņas. Ziema sākas tikai Janvārī, dažādas vētras,… Nevar vairs paļauties uz kaimiņu, kas droši vien šķiro atkritumus, izslēdz izstabā gaismu, kad no tās iziet vai nebrauc uz darbu ar mašīnu, bet gan ar tramvaju. Ir pašiem kaut kas jāsāk darīt lietas labā, lai nepiepildītos trakākie 90. gadu holivudas scenāristu murgi. Tagad ir izdevīgi ietaupīt, ne tikai globālās sasilšanas, bet arī inflācijas dēļ. Tad kapēc to nedarīt? Neskatities ko dara kaimiņs, bet izdariet to pirmais un rādiet piemēru pārējiem, kādam taču ir jāsāk. Kāpēc lai tas nebūtu tu?
http://en.wikipedia.org/wiki/Global_warming
http://www.globalwarming.org/
http://www.climatehotmap.org/
http://www.worldviewofglobalwarming.org/
…
