Ideālā pasaulē mēs viegli varētu nopirkt svaigus, dabiskus un
veselīgus pārtikas produktus. Bet modernajā pasaulē ir grūti
izvairīties no apstrādātas pārtikas. Pārtikas piedevas ir ļāvušas
izveidot plašu pārtikas preču klāstu. Patiešām, daži pārtikas produkti,
kā kafijas krējumi, deserti un beztauku maizīšu uzziežamie bez pārtikas
piedevām nevarētu pastāvēt.
Pārtikas piedeva ir viela, kuru neatkarīgi no tās
uzturvērtības parasti nelieto uzturā atsevišķi kā pārtiku vai kā
raksturīgu uztura sastāvdaļu, bet apzināti pievieno pārtikai apstrādes,
pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas
procesā un tad minētā viela vai tās blakusprodukti kļūst par pārtikas
produktu sastāvdaļu.
Pārtikas piedevām ir dažādas funkcijas un tikai neliela daļiņa
no tām ir konservanti (lietoti, lai nepieļautu baktēriju vairošanos).
Daudzi pārtikas produkti ātri vien zaudētu savu formu un
sadalītos sastāvdaļās, ja netiktu lietoti stabilizatori un emulgatori,
iebiezinātāji. Saldais krējums nosēstos uz paciņas sienām, majonēze
noslāņotos, bet ūdens saldējumā kristalizētos. Daudzus pudiņus,
desertus mēs šodien neēstu, ja nebūtu želatīnvielu. Tādēļ uzskatīt
visas pārtikas piedevas par sliktām un uzturā kaitīgām nebūtu pareizi.
Pārtikas piedevas atkarībā no to lietošanas mērķa
iedala šādās grupās:
antioksidanti - vielas, kas pagarina pārtikas produkta saglabāšanās
laiku, aizsargājot to no oksidācijas izraisītās bojāšanās (piemēram, no
tauku sasmakšanas, no krāsas maiņas);
apjoma palielinātāji - vielas, kas sekmē pārtikas produkta tilpuma
palielināšanu bez enerģētiskās vērtības ievērojamas palielināšanas;
biezinātāji - vielas, kas palielina pārtikas produkta viskozitāti;
cietinātāji - vielas, kas pēc pārstrādes procesa nodrošina stingrus
vai kraukšķīgus augļu un dārzeņu audus, kā arī savienojumā ar
recinātājiem veido vai nostiprina želeju;
emulgatori - vielas, kas nodrošina divu vai vairāku nesajaucamu
pārtikas produkta daļu (piemēram, eļļas un ūdens) sajaukšanos un
homogēna maisījuma uzturēšanu;
emulģējošie sāļi - vielas, kas izkliedē sierā esošās olbaltumvielas
un līdz ar to izraisa tauku un citu siera sastāvdaļu homogēnu izkliedi;
garšas pastiprinātāji - vielas, kas pastiprina pārtikas produktam piemītošo garšu un (vai) smaržu;
glazētājvielas (to skaitā smērvielas) - vielas, ko izmanto pārtikas
produkta ārējās virsmas apstrādei, lai padarītu to spīdīgu vai
izveidotu aizsargslāni;
iesaiņojuma gāzes - gāzes (izņemot gaisu), kuras iepilda
iesaiņojumā pirms vai pēc pārtikas produkta iesaiņošanas vai pārtikas
produkta iesaiņošanas laikā;
irdinātāji - vielas vai to maisījumi, kas, izdalot gāzes, palielina mīklas apjomu;
konservanti - vielas, kas pagarina pārtikas produkta saglabāšanās laiku, aizsargājot to no mikroorganismu izraisītās bojāšanās;
krāsvielas - vielas, ko izmanto pārtikas produkta krāsas mainīšanai
vai atjaunošanai, tai skaitā pārtikas dabiskās sastāvdaļas un dabiskās
izejvielas, kas atsevišķi netiek lietotas kā pārtika un kas ir iegūtas,
fizikāli un (vai) ķīmiski ekstrahējot pārtikas un citus dabiskus
materiālus. Tādējādi selektīvi ir ekstrahēti krāsvielu pigmenti,
saglabājot uzturvielas vai aromātiskās sastāvdaļas;
miltu apstrādes līdzekļi - vielas, ko pievieno miltiem vai mīklai un kas uzlabo miltu vai mīklas cepamās īpašības;
mitrumuzturētāji - vielas, kas darbojas pret sausa gaisa ietekmi un
pasargā pārtikas produktu no izžūšanas vai veicina pulvera izšķīšanu
ūdeni saturošā vidē;
modificētās cietes - vielas, kas iegūtas, vienu vai vairākas reizes
iedarbojoties ar ķīmiskiem reaģentiem uz neapstrādātu vai ar fizikālām
vai fermentatīvām metodēm apstrādātu, balinātu vai ar skābi vai sārmu
sašķeltu cieti;
nesējvielas (to skaitā nesējšķīdinātāji) - vielas, kuras izmanto
pārtikas piedevu šķīdināšanai, atšķaidīšanai, izkliedēšanai vai citādai
fizikālai pārveidošanai, nemainot pārtikas piedevas lietošanas
tehnoloģisko mērķi, un kuras pašas nerada nekādu tehnoloģisku efektu,
bet tikai atvieglo pārtikas piedevas lietošanu;
pretsalipes vielas - vielas, kas samazina pārtikas produkta daļiņu salipšanu;
propelenti - gāzes (izņemot gaisu), kas izspiež pārtikas produktu no iesaiņojuma;
putu dzēsēji - vielas, kas novērš vai samazina putošanu;
putu veidotāji - vielas, kas nodrošina gāzveida fāzes homogēnu izkliedi cietā vai šķidrā pārtikas produktā;
recinātāji - vielas, kas, veidojot želeju, strukturizē pārtikas produktu;
saldinātāji - pārtikas piedevas, ko lieto, lai piešķirtu pārtikas produktam saldu garšu, vai lieto kā galda saldinātājus;
sekvestranti - vielas, kas veido ķīmiskus kompleksus ar metālu joniem;
skābes - vielas, kas palielina pārtikas produkta skābumu un (vai) piešķir tam skābu garšu;
skābuma regulētāji - vielas, kas maina vai regulē pārtikas produkta skābumu vai bāziskumu;
stabilizētāji - vielas, kas notur nemainīgu pārtikas produkta
fizikālo un ķīmisko stāvokli un spēj noturēt pārtikas produktā
savstarpēji nesajaucamu vielu homogēnu izkliedi, kā arī stabilizē,
saglabā vai intensificē pārtikas produkta krāsu un palielina pārtikas
saistīšanas spēju, veidojot šķērssaites starp olbaltumvielām, kas rada
iespēju sasaistīt atsevišķas pārtikas daļas.
Pārtikas piedevas
nedrīkst pievienot šādiem pārtikas produktiem:
neapstrādātiem pārtikas produktiem - pārtikas produktiem, kas nav
apstrādāti vai ir apstrādāti tā, ka nav mainījies produkta sākotnējais
sastāvs (piemēram, dalīti, griezti, kapāti, mizoti, lobīti, malti,
tīrīti, atdzesēti, sasaldēti, iesaiņoti, mazgāti produkti);
medum;
neemulģētām augu un dzīvnieku eļļām un taukiem;
sviestam;
pasterizētam un sterilizētam (arī ultraaugstā temperatūrā sterilizētam) pienam un vājpienam;
pasterizētam krējumam;
nearomatizētiem, pēc fermentēšanas nekarsētiem piena produktiem;
dabīgiem minerālūdeņiem un avotu ūdeņiem;
kafijai (izņemot aromatizētu šķīstošo kafiju);
kafijas ekstraktam;
nearomatizētai lapu tējai;
cukuram;
makaroniem (izņemot makaronus bez lipekļa un makaronus, kas paredzēti diētām ar pazeminātu olbaltumvielu saturu);
nearomatizētām paniņām (izņemot sterilizētas paniņas).
Par pārtikas piedevām
neuzskata:
garšvielas un pārtikas produktus kaltētā vai koncentrētā veidā,
kuriem piemīt arī sekundāras krāsvielu īpašības (piemēram, paprika,
turmeriks un safrāns) un kurus to aromātisko vai garšas īpašību vai
uzturvērtības dēļ pievieno, ražojot saliktus pārtikas produktus;
krāsvielas, kuras izmanto pārtikas produktu ārējās neēdamās daļas (piemēram, siera pārklāja un desas apvalka) krāsošanai;
pārtikas produktus ar saldinošām īpašībām;
pārtikas apstrādes palīglīdzekļus (vielas, ko lieto pārtikas
apstrādei un kas nemainītā vai atvasinājumu veidā nonāk gatavajā
produktā kā tehnoloģiski nenovēršams cilvēka veselībai nekaitīgs
atlikums);
augu aizsardzībā lietojamas vielas;
pārtikā lietojamus aromatizētājus;
vielas, kuras pievieno pārtikai kā uzturvielas (piemēram, minerālvielas, mikroelementi, vitamīni);
vielas, kuras izmanto dzeramā ūdens apstrādē;
pektīnu saturošus produktus, ko iegūst no kaltētām ābolu
spiedpaliekām, citrusaugļu mizām vai abu sajaukuma, izmantojot vāju
skābi un pēc tam daļēji neitralizējot ar nātrija vai kālija sāļiem
(šķidrais pektīns);
košļājamās gumijas pamatsastāvu;
balto vai dzelteno dekstrīnu, izkarsētu vai dekstrinētu cieti,
cieti, kas modificēta, apstrādājot ar skābi vai sārmu, balinātu cieti,
fizikāli modificētu cieti un cieti, kas apstrādāta ar amilolītiskiem
fermentiem;
amonija hlorīdu;
asins plazmu, pārtikas želatīnu, olbaltumvielu hidrolizātus un to sāļus, piena olbaltumvielas un lipekli;
aminoskābes un to sāļus (izņemot glutamīnskābi, glicīnu, cisteīnu, cistīnu un to sāļus) bez papildu funkcijām;
kazeīnu un kazeinātus;
inulīnu.
Nu konkrēts murgs, vai ne?
Laižam kaut ko jautrāku.
Lūk destruktīvie skaitu kodi, kas ietverti
pārtikas sastāvā negatīvi iespaido mūsu veselību.
Tātad vēža šūnu nu attīstību labāk par šīferi un kancerogēnām vielām
veicina E131,E142,E153, E210, E211 - 216, E219 , E230, E240, E249,
E252, E280 - 283, E330, E954.
Žultsakmeņu veidošanos un holesterīna nogulsnēšanos uz asinsvadu sieniņām izraisa E320-321.
Zarnu trakta traucējumus izraisa E154, E626,- 635.
Ādas slimību attīstību provocē E151, E160, E231, E232, E239, E310 - 312, E907,E951, E1105.
Arteriālā spiediena traucējumus izraisa E153, E250,E251.
Nonāvē organisma dzīvās šūnas, sagrauj bioenerģētiskās matricas
kodējumu, ir cilvēces iznīcināšanas programmas tiešs izplatītājs, šo
piedevu izraisītās iedarbības esot neatgriezeniska rakstura. E102-106,
E110, E111, E1230 - 131, E141, E150, E152, E155, E171, E1783, E180,
E201, E220-224, E270 ( Kropļojot bērnus - mudīgi pārbaudam kolu un
čupačupus )E400-405, E477, E501-503,E510,E513,E527, E620, E636, E637, E952.
Tālāk pats interesantākais piedevas, kuras destruktīvi iespaido psihi,
palēnina domāšanas procesa norisi, modina zemiskus instinktus
un provocē uz amorālu uzvedību. Kavē garīgo izaugsmi unveicina
personības degradēšanos. Neregulāri lietotas veicina
nežēlību,histēriskumu un morāli tikumisku trulumu.
E120, E325, E472d, E472e, E472f, E495, E585, E140,E326, E435, E509,
EE623, E141, EE327, E436, E516, E627, E153, E352, E450, E481, E526,
E631, E161, E161g, E404 E470a, E470b, E483, E542, E640, E252, E422, E471, E479, E545, E904,
E270, E431, E472a, E472b, E472E, E498, E552,E920, E280, E 432, E493,
E570, E322, E433, E494, E572.
Nu kā pasaka. Labs webs, kur var paskatīties tabuliņu -
http://curezone.com/foods/enumbers.asp
Un ja gribās tā primitīvi un latviski palasīties -
http://www.liis.lv/majtur-psk/zala-dom/piedevas.htm
