Ilgu laiku biologi uzskatīja, ka dzīvo būtņu uzbūves pamatvienība ir šūna. Daudzi no zinātniekiem tā uzskata vēl joprojām, minot šūnai – tātad, viņuprāt, dzīvai būtnei – raksturīgās īpašības. Tās ir: vielu un enerģijas maiņa, spēja nodrošināt iekšējās vides homeostāzi (iekšējās vides funkciju pastāvīgums), kairināmība, spēja vairoties, augt, attīstīties, novecot un iet bojā.
Pamatojoties uz šo pieņēmumu, zinātnieki izdarīja secinājumu, ka, piemēram, vīrusi kā bezšūnas būtnes nav dzīvi. Tikai pēdējos gados arvien vairāk zinātnieku tiecas atzīt, ka vīrusi ir ne vien dzīvas, bet arī saprātīgas būtnes. Vīrusu plānotā, mērķtiecīgā un saprātīgā uzvedība liecina, ka šai radībai ir augstu attīstīta apziņa. Tikai gadiem ilgi pētījumi un acīm redzami un nenoliedzami fakti zinātniekiem liek atzīt savus maldus. Ātrums, kādā mūsdienu oficiālās zinātnes pārstāvji nonāk līdz patiesībai, neiepriecina, jo līdz tam cilvēce dzīvo dziļos, zinātnieku radītos maldos. Šie meli tiek drukāti masu informācijas līdzekļos, iespiesti mācību grāmatās, veidojot jaunās paaudzes uzskatus par pasauli, kurā viņi dzīvo. Uzskatus, kas būs mūsu nākotnes veidotāju rīcības pamatā. Bet rīcību mēs taču no viņiem sagaidām – patiesu, situācijai atbilstošu, labestīgu... Šādu rīcību nevar sagaidīt no cilvēka, kura uzskati par pasauli ir nepatiesi jau pašos pamatos.
Arī mūsdienu skolās māca, ka ir dzīvā un nedzīvā daba. Piemēram, Ministru kabineta 2006.gada noteikumos Dabaszinības. Mācību priekšmeta standarta 1.–6.klasei 3.daļā ir norādītas pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, beidzot 3.klasi. 7.2. punkts: zina galvenās dzīvības pazīmes (elpošana, barošanās, augšana, jutība, kustēšanās, vairošanās, izvadīšana). Savukārt 2006.gada Ministru kabineta noteikumu 28.pielikumā Dabaszinības. Mācību priekšmeta standarta 1.–3.klasei 3.daļā ir norādītas pamatprasības mācību priekšmeta apguvei, kur 32.1. punktā norādīta prasme: «grupē dotos dabas objektus dzīvās un nedzīvās dabas objektos».
Dzīvā daba veidota no «nedzīvām» daļiņām
Tagad kopā padomāsim par kādu pretrunu. Dabas mācības stundās mums māca vēl kādu faktu: dzīvā daba, piemēram, cilvēki, putni, dzīvnieki un «nedzīvā» daba (piemēram, zemes garoza) ir veidota no ķīmiskiem elementiem. Dabā ir 92 elementi. Savukārt ķīmiskie elementi sastāv no atomiem, bet atomus veido elementārdaļiņas – protoni, neitroni, elektroni. Tālāk zinātnieki atklājuši, ka protoni un neironi sastāv no kvarkiem. Mūsdienās ir zināmas vēl daudzas citas elementārdaļiņas, kopumā aptuveni 400, kas sastāv no citām daļiņām vai arī pārvēršas par tām. Cilvēks, kas ir elementārdaļiņu, atomu, molekulu un šūnu kopums, tiek uzskatīts par dzīvu būtni. Bet, ja cilvēks ir dzīva būtne, tas nozīmē, ka dzīvas ir visas pārējās cilvēka sastāvdaļas.
Šeit sākas tas, kas nekādi nav saistāms ar vārdu zinātne. Lielākā daļa zinātnieku uzskata: nedzīvas elementārdaļiņas savienojoties ir spējīgas radīt dzīvu būtni. Piemēram, «nedzīvas» elementārdaļiņas veido atomus, tie – molekulas, molekulas grupējas makromolekulās, kas veido organellas un šūnas, kas tālāk ir audu sastāvdaļa, bet no audiem tiek veidoti orgāni. Arī tādi orgāni, kā cilvēku, dzīvnieku, zivju un citu būtņu smadzenes, kam pateicoties šīs būtnes spēj domāt!
Līdzīgi arī, piemēram, akmens, kas, lai arī pēc vairuma mūsdienu zinātnieku viedokļa ir nedzīva matērija, ir veidots no savstarpēji saistītiem un labi organizētiem atomiem. Atomiem, kuri tiek uzskatīti par nedzīviem. Tomēr ir zināms, ka kristāli mainās dažādu ārēju apstākļu, piemēram, spiediena, temperatūras ietekmē, uztver enerģiju no apkārtnes un to pārveido, uztver, glabā un raida informāciju, kristāls ir spējīgs pat augt. Neskatoties uz to visu, mums stāsta, ka akmens ir nedzīvs.
Elementārdaļiņas – saprātīgas, dzīvas būtnes
Aina, ko rāda praktiskie pētījumi, ir pārsteidzoša. Krievijas zinātņu akadēmijas Teorētiskās fizikas nodaļas zinātnieks, Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts Nikolajs Ņeveskijs, kura pamatdarbs ir saistīts ar elektromagnētiskās mijiedarbības izpēti, stāsta, ka viņš pētījuma laikā cenšas saprast šīs mijiedarbības norisi. Viņa secinājumi var likties neticami: «Katra elementārdaļiņa – elektrons, protons un pārējās – katra no tām ir sarežģītā veidā organizēta, zinoša būtne. Tā ir dzīva, saprātīga būtne.» Pētnieks stāsta, ka līdzīgi uzskata arī citi zinātnieki, kam izdevies praksē vērot šīs norises. Turklāt katram, kurš piedzīvojis šos notikumus, pašos pamatos nākas mainīt savus līdzšinējos uzskatus par pasauli. Uzskats par elementārdaļiņu saprātu ir daudzu maldīgu mūsdienu fizikas teoriju sagrāves cēlonis. Visticamāk tieši tāpēc vadošās zinātnes aprindas izliekas aklas un kurlas pret šiem vērtīgajiem atklājumiem. Var likties, ka zinātne, kas ierobežota savās iespējās, ne visas jaunākās atziņas var paspēt izskaidrot, iepazīstināt ar tām sabiedrību, iekļaut mācību literatūrā. Diemžēl par to, ka visa daba ir dzīva, jau pirms aptuveni 100 gadiem runāja mūsdienu vēstures izcilākie zinātnieki. Minēšu divus no tiem.
Krievu zinātnieks, aerodinamikas, raķešdinamikas, lidmašīnas un dirižabļa teorijas izgudrotājs, kosmonautikas pamatlicējs Konstantīns Cialkovskis (1857–1935) savulaik paziņoja, ka Zeme ir dzīva. Mūsdienās šim uzskatam pievienojas zinātnieki daudzās pasaules valstīs. Bet toreiz savos darbos K.E.Cialkovskis vēlreiz un vēlreiz uzsver arī to faktu, ka Visumā dzīvs ir pilnīgi viss. Savā darbā «Visuma cēlonis» viņš raksta: «Visi atomi vienmēr ir dzīvi. Viss Visums vienmēr ir dzīvs... Viņš vienmēr jūt... Pasaule ir radīta, bet tas cilvēka prātam nav saprotams...» Citā darbā «Zinātniskā ētika» K.E.Cialkovskis skaidro, ka dzīva būtne ir citu būtņu savienība, tādu būtņu, kas ir daudz vienkāršākas, piemēram, šūnas. Arī šūna ir sarežģītas matērijas daļiņu savienība. Sadaloties vienai atomu savienībai jeb būtnei, sastāvdaļas, kas šo būtni veidoja, apvienojas ar citām sastāvdaļām, veidojot jaunas atomu savienības – jaunas būtnes. Lai arī K.E.Cialkovskis par vienu no saviem uzdevumiem uzskatīja virzīt tehnisko progresu, reti kur publicēts vēl kāds šī izcilā zinātnieka izteikums: «Es neesmu vienkārši materiālists, bet arī panpsihists (panpsihisms – pan ‘viss’ + psychē ‘dvēsele’. Uzskats, ka visam dabā ir dvēsele. I.G.), kas atzīst visas matērijas jutīgumu. Es uzskatu, ka šī īpašība nav nodalāma no matērijas. Viss ir dzīvs, bet nosacīti par dzīvu mēs uzskatām tikai to, kas pietiekami stipri jūt.» («Visuma monisms».)
Sadarbība ar elementārdaļiņām
Mūsdienu interneta, mobilā telefona, robotikas, rentgena aparāta idejas autors, elektroenerģijas skaitītāja, spidometra un daudzu citu ierīču izgudrotājs Nikola Tesla (1856–1943) bija pārliecināts, ka visam Visumā, ieskaitot elektronus un pat galaktikas, ir sava apziņa. Viņš pauda uzskatu, ka Visums ir vienots, saprātīgs, dzīvs organisms. Turklāt N.Tesla uzskatiem bija praktisks pamatojums, viņš savā darbībā demonstrēja praktisku sadarbību ar elementārdaļiņām. Vivekananda – slavenais indiešu filozofs, viens no misijas pārstāvjiem, kas tika sūtīts uz Rietumiem, lai noskaidrotu iespējas apvienot visas esošās reliģijas, 1906.gadā apciemoja Teslu viņa laboratorijā Ņujorkā. Pēc apciemojuma filozofs nekavējoties nosūtīja vēstuli savam indiešu kolēģim, kurā tikšanos ar Teslu aprakstīja ar sajūsmu. «Šis cilvēks atšķiras no visiem rietumu cilvēkiem. Viņš parādīja savu pieredzi ar elektrību, pret kuru viņš izturas kā pret dzīvu būtni, viņš runā ar to, dod tai rīkojumus.»
Nikolajs Ņeveskijs skaidro, ka mūsdienās ir konstatēts – elementārdaļiņas var pakļauties cilvēka domās dotam rīkojumam. Cilvēks var ar tām vienoties, sazināties, un tas nav nekas neparasts. Viņaprāt, šīs norises neietilpst zināmajos fizikas likumos, tomēr tās ir pierādītas daudzos eksperimentos. Piemēram, cilvēki, kas ir daudzus kilometrus tālu prom no laboratorijas, iedarbojas domās uz elektroniem. Rezultātā elektronu uzvedība ir tieši tāda pati kā tad, kad viņi ir izgājuši caur difrakcijas režģi. Cilvēki no attāluma var izslēgt elektroniskās sistēmas – tas viss ir dokumentāli fiksēts, bet, pēc N.Ņeveskija domām, pilnīgi nekādā veidā nav teorētiski aprakstāms. Arī krievu zinātnieks, Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts Jurijs Maurins stāsta par eksperimentiem, kuros ar domām var virzīt lāzera staru, tūkstošiem kilometru attālumā mainīt ūdens īpašības, mainīt gaismas staru polarizācijas plakni. Tikai retajam vairs nav zināmi japāņu zinātnieka Masaru Emoto pētījumi, pakļaujot ūdeni dažāda rakstura informācijas iedarbībai – gan mutiskai, gan vizuāli attēlotai uz papīra. Šajos pētījumos zinātnieki ieguva apstiprinājumu savam pieņēmumam, ka ūdens ir dzīvs. Ūdens uzvedas kā dzīva, domājoša būtne – tas spēj uztvert, saglabāt un raidīt informāciju un reaģē uz visām mūsu domām un jūtām. Turklāt informatīvā iedarbība iespējama arī domās no tūkstošiem kilometru liela attāluma.
Viss dabā ir dzīvs
To, ka viss dabā ir dzīvs, bet ar atšķirīgu saprāta attīstību, ir norādījuši zinātnieki visos laikos. Zinātnieki – praktiķi, kas savu izpratni par kārtību dabā apliecināja ar izciliem izgudrojumiem. Pretim šim praktiskajam ieguldījumam daudzu t.s. zinātnieku sarežģītās, bet neauglīgās un uz nekurieni vedošās teorijas liekas bezjēdzīgas. Kāda jēga no tām, ja tās nav iespējams īstenot labākas, vērtīgākas dzīves veidošanai. Un tikmēr – kā mūsdienu pasaules vēsturē ierasts – cilvēces attīstību joprojām virza skaitlisks zinātnieku mazākums. Lielākā daļa veic progresa bremzes uzdevumus. Tāpēc mēs joprojām tik maz zinām par sevi, par visa vienotību. Nepadomājam par to, ka katra zālīte, katrs kukainītis un akmens ir dzīvs. Bulgāru pareģe Vanga bieži vērsās pie cilvēkiem, kas pie viņas nāca, ar lūgumu neplūkt ziedus: «Vai tad jūs neredzat, ka viņi raud, kad jūs tos plūcat?» Augi tieši tāpat izjūt sāpes, kad tos norauj, nogriež, plosa, tāpēc ka tiem tāpat ir savi sajūtu orgāni un viņiem tieši tāpat ir apziņa. Viņi atšķir savus pāridarītājus no tiem, kas tos mīl. Arī rakstāmgalds, pie kura tagad sēžu, un dators, uz kura rakstu šo rakstu, ir veidots no dzīvām mazām daļiņām. Jā, neviens no tiem nevar piecelties un aiziet, kā to var izdarīt cilvēks. Tie ir atšķirīgi, citādi būvēti dzīvības izpausmes veidi. Zināmā kārtībā grupēti atomi veic noteiktas darbības atbilstoši tajos esošajai darbības programmai.
Būtnes attīstību nosaka uzdevumi, kas šai būtnei ir izvirzīti. Uzdevumi ir katrai būtnei, neatkarīgi no mūsu spējas tos izprast. Pateicoties šo atomu darbības precizitātei, mums ir datori, automašīnas, mājas. Zināms, ka dabā attīstības dzinējspēks ir konstruktīva sadarbība. Sadarbība, kas ir izdevīga visiem iesaistītajiem. Lai varētu ar kādu sadarboties, mums vispirms ir jāiepazīst sabiedrotais – pat, ja tā ir tikai vismazākā elementārdaļiņa.
* Sistēma – sengrieķu systēma ‘no daļām kopā saliktais, veselais’ - no atsevišķām vienībām sastāvoša kopa, spējīga veikt noteiktas darbības.
Inta Grīnberga
Tel.: 28381527
E-pasts: inta.grinberga @ inbox. lv
