www.osteoporoze.lv Ja ``Mentos`` konfektes iemet kokakolā vai citā gāzētā dzērienā ,strauju atbrīvojas liels daudzums ogļskābās gāzes CO2 ,kas liek dzērienam kā geizeram šļākties laukā no pudeles. Konfekšu iedarbībā CO2 straujāk veido burbuļus. Lai dzēriena izšķīdinātā gāze sāktu izdalīties ,sīkajam burbulim jāpārvar ūdens virsmas spraigums. Lai tas būtu iespējams ,burbulim jāveidojas uz neliela negluduma trauka iekšpusē vai uz šķidrumā iekļuvušāas netīrumu daļiņas. Ja alus vai limonādes glāzē nav bijusi sevišķi tīra. ``Mentos`` konfektē ir sastāvdaļas ,kuras pazemina kokakolas virsmas spraigumu. Efektu ,jo sevišķi pastiprina gumiarābiks – sveķi ,ko iegūst no dažu sugu akāciju kokiem. Jo zemāks ir kāda šķidruma virsmas spriegums ,jo vieglāk tajā veidojas gāzes burbuļi. Turklāt jāņem vērā ,ka ``Mentos`` konfektes virsma ir samērā raupja ,tādēļ daudzie sīkie negludumi ir ideāla ``atspēriena vieta`` CO2 burbuļiem. Šādam geizeram var izmantot jebkuru gāzētu dzērienu ,bet ,tā kā tiem ir atšķirīgs CO2 saturs un sava nozīme ir arī citām sastāvdaļām ,var iegūt dažādu strūklas augstumu. Eksperimentāli noskaidrots ,ka visaugstākos geizerus var iegūt ar ``Cola Light``. Šis efekts ir zināms vairākus gadus ,bet plašākas sabiedrības uzmanības lokā tas nonāca 2005. gada rudenī ,kad amerikāņu zinātnes popularizētājs Stīvs Spenglers to demonstrēja iecienītā televīzijas programmā. Kanāla ``9NEWS`` programmas vadītājs tika noliets slapjš ar kokakolu ,un ,kad video nonāca internetā ,tas zibenīgi izplatījās ar e-pasta un blogu starpniecību. Latvijā šovasar tika sasniegts Ginesa rekords ,sarīkojot pasaulē masveidīgāko ``Cola-Mentos`` ``uguņošana``. Tajā piedalalījās 1900 cilvēku. Henriks Bendikss un Ulla Hesta, Ilustrētā zinātne Oktobris 2008.gads Aknīstes vidusskolā izvietotajā mākslinieka Aigara Bikšes instalācijā "Neticamie ASV karoga piedzīvojumi Latvijā jeb labs labu nemaitā" 7. martā ar dzērienu "Cocacola" piepildītā akvārijā tika iemērkta ASV karoga krāsās izausta vilnas sega. Mākslas darba nolūks bija pievērst uzmanību globalizācijas problēmām, atgādinot par bijušās ASV valsts sekretāres Madelainas Olbraitas mēģinājumu gūt Latvijas Valsts prezidentes Vairas Vīķes - Freibergas atbalstu, lai panāktu, ka skolās neaizliedz tirgot "Cocacola". Tobrīd Olbraita jau bija kļuvusi par šo dzērienu izplatošas kompānijas pārstāvi. Kā liecina informācija instalācijai veltītajā mājas lapā, pēc aptuveni 24 dienām sega sākusi sairt. Akcijas noslēgums ir ieplānots 7. maijā. Iespējams, ka tad no segas būs palicis pāri visai maz. Inese Zone, Brīvā Daugava
14. aprīlis 2008.gads Kokakola kā tīrīšanas līdzeklis Kokakola labi noņem rūsu. Šo efektu nodrošina kokakolas sastāvā esošā ortofosforskābe. Tāpat zināms, ka kola noārda kaļķakmens nosēdumus tējkannā un klozetpodā. Tomēr neiesaka izmantot kokakolu šādiem mērķiem, jo tam ir paredzēti speciāli līdzekļi, kas satur skābi. Kokakolu lieto, lai izskalotu asins traipus. Viena no leģendām vēsta, ka amerikāņu policisti tur dienesta mašīnās dažus kolas iepakojumus, lai aizskalotu asinis no asfalta ceļu satiksmes negadījuma vietās. Vēsture Dzēriens "Kokakola" tika izgudrots Atlantā (Džordžijas štatā, ASV) 1886. gada 8. maijā. To izgudroja farmaceits Džons Stits Pembertons, amerikāņu konfederācijas armijas bijušais virsnieks. Nosaukumu jaunajam dzērienam izdomāja grāmatvedis Frenks Robinsons Pembertons, kurš pārvaldīja kaligrāfiju, un uzrakstīja vārdus Coca-cola ar izskaistinātiem figūru burtiem, kas līdz šim ir dzēriena logotips. Kokakolas galvenās sastāvdaļas bija šādas: trīs kokas lapu daļas (no tām iegūst arī narkotisko vielu kokaīnu) un viena daļa tropiskā kolas rieksta. Sanākušais dzēriens bija patentēts kā ārstniecības līdzeklis «no jebkādiem nervoziem traucējumiem» un tika pārdots dzērienu automātā Atlantā, lielākajā Džeikoba aptiekā. Pembertons apgalvoja, ka kokakola izdziedina no impotences un ka uz to var pāriet tie, kas ir pieraduši pie morfija (pie morfija bija pieradis arī pats Pembertons). Ir jāatzīmē, ka kokaīns šajā laikā vēl nebija aizliegta viela, un par tā kaitējumu veselībai vēl nebija zinātniski izpētīts (piemēram, Artūra Konana Doila stāstā «Zīme četriem» Šerloks Holmss izdara sev neskaitāmas kokaīna injekcijas). Tādēļ kokaīnu varēja brīvi nopirkt, un to bieži izmantoja baudai un tonusam dzērienos spirta vietā — kokakola tajā nebija jauninājums. Sākumā dzērienu ikdienā vidēji pirka tikai 9 cilvēki. Pirmajā gadā ieņēmumi no pārdošanas bija tikai 50 dolāri. Interesanti, ka kokakolas ražošanai tika iztērēti 70 dolāri, tas ir, pirmajā gadā dzēriens nesa zaudējums. Bet pakāpeniski kokakolas popularitāte pieauga, un tās pārdošanas arī. Pembertons 1888.gadā pārdeva savas tiesības uz dzēriena izlaidumu. Bet 1892.gadā biznesmenis Ass Griggs Kendler, kuram piederēja tiesības uz «Kokakolu», nodibināja kompāniju «The Coca-cola Company», kura nodarbojas ar kokakolas ražošanu vēl šobaltdien. 1902.gadā ar $120 tūkstošiem apgrozījumu, kokakola kļuva par pašu zināmāko dzērienu ASV. 1890.gada beigās sabiedrisks uzskats par kokaīnu mainījās, bet 1903.gada avīzē «New York Tribune» parādījās graujošs pants, kas apgalvoja, ka tieši kokakola ir vainīga tajā, ka pārdzērušies nēģeri no pilsētu pagrimušajiem rajoniem sāka uzbrukt baltajiem cilvēkiem. Pēc tā kokakolā sāka pievienot nevis svaigas kokas lapas, bet gan jau «izspiestas», no kurām tika atdalīts viss kokaīns. No tā laika dzēriena popularitāte auga ģeometriskā progresijā un piecdesmit gadus pēc izgudrojuma kokakola kļuva amerikāņiem it kā par nacionālo simbolu. No 1894.gada kokakola tika pārdota pudelēs, bet ar 1955.gadu — burkās. 1916.gadā tika ierosinātas 153 tiesas prasības pret marku atdarinātājiem, tādiem kā «Fig Cola», «Candy Cola», «Cold Cola», «Cay-ola» un «Koca Nola». Vēlāk pēc konkurentu spiediena kompānija «Coca-Cola Company» sāka ražot dzērienus bez kofeīna un cukura: «Clasic Coke», «New Coke», «Cherry Coke», «Diet Coke», «Tab», «Caffeine-Free New Coke», «Caffeine-Free Diet Coke» и «Caffeine-Free Tab».
