Šis tāds parasts rakstiņš no mana bloga, nekādas šokējošas informācijas, tikai demagoģija :D
Par cik astronomiski ir klāt pavasaris, kūst sniegs, ledus un viss cits, kam ir jāpazūd, nav izbēgams arī fakts, ka drīz būs klāt vasara - laiks, kad jāīsteno visi, ziemā, pie alus kausa kaltie, pārdrošie plāni. Protams, pašlaik Pļaviņu Daugavmalas iedzīvotāji krīt panikā, velk no šķūņa ārā laivas un māca govīm peldēt, jo drīz sāksies upes terors, bet ne par to ir šis stāsts.
Laivu brauciens - tas ir tik vienkārši, jo pietiek ar vismaz kādiem 4-5 entuziastiem un dažām laivām. Tālākais ir tikai gribēšanas jautājums. Un tagad es jums izstāstīšu dažas versijas par laivu braucienu.
Romantiķiem:
Iedomājaties jūlija vakaru, pa dienu ir bijis karsts un jau saule taisās uz rietu, jūs slīdat pa upi labā draugu kompānijā un vērojat skaisto Latvijas dabu. Ūdens tvaiki no siltās upes paceļas metra augstumā, malējos kokos čivina putni, no upes nāk patīkams siltums, kas mijas ar dzestro vakara gaisu. Katru līkumu rotā kāds kupls osis vai bērzs, citur vēl kāds pusdzīvs koks ir iegāzies upē, metot ēnu uz saulrieta zeltainās upes virsmu . Braucot gar kādu brīvāku krastu jūs padodat labvakaru makšķerniekam un novēliet ''ne asakas''. Brauciens ir ieildzis un ir sākusies tumsa. Mēness, izlavoties caur mākoņiem, izgaismo upes dūmaku un spoguļojas ūdenī, tobrīd jūs saprotat, ka lieliskāk nav iespējams. Pēc izkāpšanas krastā ir iekurts ugunskurs, cepjas desņas un ugunskura sprakšķēšana mijas ar draugu sarunām. Šis vakars paliks atmiņā vēl ilgi un jūs vairs nemoka neziņa par nākamās dienas notikumiem.
Ja tev un taviem draugiem ir daudz naudas:
Izīrē lielumlielo plostu un maucat pa Gauju, stāsta, ka esot forši.
Nedzērājiem-reālistiem:
Nu jums nebūs laivā ko darīt un nekas cits neatliks kā sākt airēt. Būs tulznas, sakodīs odi, mitrums u.t.t. Izdomājiet vai tas patiešām ir priekš jums.
Alkohola cienītājiem ar ierobežotu budžetu:
Sapērkaties divlitrīgos tik, cik var panest. Ieteicama ir pat atsevišķa laiva priekš divlitrīgajiem, mantām u.c. shitam. Uz upes nevienu neuztrauc, ka tu dzer Bocmani, tas ir fakts. Ja tiek lietots alkohols, ieteicams izkāpt krastā vēl tad, kad ir gaišs, savādāk pastāv iespēja netīšām ievelties upē vai arī kāpjot krastā iekāpt ''slepenajā peļķē'' (tu zini, ka tādas ir, tikai nezini kur), kā arī izkāpt vietās, kur ir 2m gara zāle un sarkano skudru armija (tas no dzīves). Katrā ziņā tādā gadījumā kontakta iespēja ar atklātu ūdeni ir 20%, mantu samērcēšana ir neizbēgama. Nav laivas? Neuztraucaties, Maxima steidz palīgā, jo var nopirkt vienvietīgo laivu pa 3.- Ls (Celtspēja laikam bij 90kg - good deal), taču tad ieteiktu izvairīties no jebkāda kontakta ar ūdenszālēm, zariem u.c. šķēršļiem. Airus jāizmanto tikai, lai izstumtu laivu, ja tā ir iedreifējusi ūdenszāles, savādāk viņiem nav pat jāskaras klāt. Makšķeri? - Nu i nafig tas nav vajadzīgs. Šņabi - labāk tikai krastā (sēžot laivā jūs jūtat tikai 70% no savas reibuma jeb šūpo un gruviež pakāpes).
Tādiem nenormāli riktīgiem alkohola cienītājiem:
Kolīdz pudele vaļā, glābšanas veste virsū, savādāk laivu brauciena nobeigumu paziņos ''Degpunktā''.
Nedzērājiem-komfortmīļiem:
Jums tas nafig nav vajadzīgs.
Tāds lūks ir manis piedāvātais ieskats laivu braucienam jums kopā ar labiem draugiem, cik jums no tā izdosies un vai izdosies? Tas paliek jūsu ziņā.
P.S. neuztveriet to visu pārāk burtiski...
