Top 10
10. Par Latvijas izlases sniegumu
«Var jau teikt, ka mums nepaveicās — ka zaudējām pārāk daudz Krievijai, ka varējām uzvarēt Franciju, ka atdevām punktus spēles beigās pret Vāciju, ka Krievija varēja uzvarēt Franciju, un tad mums pietiktu ar vienkāršu uzvaru pār Vāciju, ka pietrūka Sanda Valtera utt. Var jau izdomāt dažnedažādākos iemeslus, bet realitāte ir tāda — veiksme ir jānopelna! Un šogad spēlētāji ar savu attieksmi pret darbu to nebija pelnījuši.»
9. Par Kristapu Valteru un Kasparu Bērziņu
«Tā vietā, lai kā kapteinis aizrādītu Bērziņam, kuram pašam prāta nepietiek un uz to brīdi jau parādītas vairākas «dzeltenās kartītes» no Kemzūras, vai nepieciešamības gadījumā piesietu viņu pie gultas, lai viņš nesastrādā blēņas un netiek atskaitīts no izlases, Valters noorganizē ballīti Bērziņa (arī Biedriņa) numurā un sakūda to muļķi uz demolēšanu.
Pēc tam kad Kemzūras mērs ir pilns un Bērziņš tiek atskaitīts, Kristaps, tēlojot draugu Kasparam, cenšas sakūdīt pārējos spēlētājus uz dumpi pret Kemzūru, lai komandā atgrieztos Bērziņš. Par laimi, visiem pārējiem spēlētājiem ir kaut kādas prāta spējas un dumpis atbalstu negūst.»
8. Par Igoru Miglinieku
«Ļoti aktīvi iesaistījās taktikas izstrādē un spēļu vadīšanā. Manuprāt, pārāk aktīvi. Spēļu laikā brīžiem šķita, ka izlasei ir divi galvenie treneri. Manuprāt, tam bija vairāk negatīvu nekā pozitīvu efektu. Brīžiem bija neprofesionāls — mēdza kavēt komandas pasākumus — kā sapulces, tā video skatīšanos. Bet Igoram to nevar pārmest, jo viņš uzvedās tā un darīja tik daudz, cik viņam atļāva Kemzūra.
Ļoti egocentriska personība, visam jānotiek pēc viņa iecerēm, lai arī viņš nebija galvenais treneris. Ja kaut kas tomēr nenotiek pēc viņa prāta, ir tendēts uz konfliktu. Kontaktā ar spēlētājiem mēdz izteikties iedomīgi. Tas daudzos spēlētājos rada nepatiku pret viņu. Ne velti viņš ļoti bieži maina darbavietas.»
7. Par Kristapu Valteru
«Kristapam Valteram vienmēr bijusi izteikta bravūra, bet pēc lieliskās sezonas Spānijā un tai sekojošās līguma parakstīšanas ar ACB līgas superklubu «DKV Joventut» tā divkāršojās. Ja vēl uz treniņnometnes pirmajām trim nedēļām Kristaps savācās, tad pēc spēlēm ar Lietuvu viņš savā iedomībā «aizlidoja» tikt tālu, ka kļuva nekontrolējams.
Visas gatavošanās laikā viņš regulāri ballējās, vairākas reizes uz treniņiem ieradās uz paģirām. Piedalījies arī viesnīcas numura demolēšanā Turcijā.»
6. Par Andri Biedriņu
«Arī Goldensteitas «Warriors» galvenā trenera Dona Nelsona pirmais palīgs Kīts Smārts, kurš viesojies mūsu izlasē pēdējos divos gados, noteica: «Cik labi bija, kad Andrim bija draudzene…» Arī viņpus okeānam cilvēki ir nobažījušies par Andra dzīvesveidu un tā ietekmi uz viņa meistarību un turpmāko karjeru.
Bet viņam iekšā arī ļoti liela vēlme iztrakoties, baudīt bezrūpīgo jaunieša dzīvi un šķiest savus nopelnītos dolārus. Un diemžēl degradējušos Latvijas izlases kolēģu kompānijā viņa otrā vēlme (ballēties) pārspēj viņa pirmo vēlmi (uzvarēt). Lai arī brīžam jūtams, ka viņu kaitina dažu kolēģu izgājieni, viņš tāpat paņirdz līdzi, jo viņam pietrūkst spēka, drosmes, vēlmes, lai cīnītos pretī.»
5. Par Uvi Helmani un Kasparu Kambalu
«Tomēr brīžiem pārāk mīksti reaģēja uz dažu spēlētāju gājieniem. Tiesa, vairāku mūsu basketbolistu audzināšanas līmenis (Kristaps Valters, Šķēle) ir katastrofāli zems. Lai viņus savāktu, nepieciešams kārtīgs, neiecietīgs, drastisks Kambalas izmēra kapteinis, kurš būtu gatavs, daudz nedomājot, visiem brīvdomātājiem «sadot pa purnu». Diemžēl pats Kambala, izjūtot respektu pret lielāko komandas brīvdomātāju un gaisa jaucēju Kristapu Valteru, jo viņa tēvs Valdis Valters ir Kaspara bērnības treneris un autoritāte, diezgan nopietni solidarizējas ar Kristapu, arī brīžos, kad aizmuguriski zina, ka Valters atļaujas par daudz.»
4. Par Armandu Šķēli
«Trīs Latvijā pavadītie gadi, kur «Barona» vadība ar viņu auklējās kā ar princi, un dzīvesveids, maigi izsakoties, neatbilda profesionālam sportistam, nav palikuši bez sekām. Izskatījās, mentāli nav gatavs Eiropas čempionāta spriedzei, laukumā bieži vien bija pārāk mīksts, mēģinot paļauties tikai uz savu talantu.
Treniņos strādā labi, kluss, nav čīkstulis. Bet uz viņu nevar paļauties, jo jebkurā brīdī viņš var neierasties uz treniņu, jo nakti pavadījis ballējoties (arī šogad bija viens tāds gadījums). Šķiet, patiešām «tusiņi» viņam patīk vairāk nekā basketbols. Kopumā intelekts diezgan zemā līmenī, skatījums uz dzīvi ļoti nenopietns. Ar savu bezatbildīgo rīcību bija viens no galvenajiem izlases auras bojātājiem.»
3. Par Kasparu Bērziņu
«Ļoti zems intelekta līmenis. Vispār nesaprot savu vietu ne komandā, ne basketbolā, ne dzīvē vispār. Pēc atgriešanās no NBA vasaras līgas viņš uzvedās tā, it kā būtu ilggadējs NBA spēlētājs.
Diemžēl nepieņemami ir tas, ka uz pirmo treniņu pēc atgriešanās viņš ierodas, acīm redzami nebūdams skaidrā (arī Biedriņš), par ko uzreiz iekļuva Kemzūras «melnajā sarakstā». Diemžēl pārkāpumi no viņa puses sekoja cits pēc cita: viesnīcas numura durvju izgāšana viesnīcā «Reval Hotel Latvija»; atkārtota ierašanās uz treniņu uz paģirām, kam seko spēlētāja lūgums konkrēto treniņu netrenēties it kā muguras sāpju dēļ, kas vēl vairāk nokaitina trenerus; ceļgala sāpju imitēšana pirms pēdējās spēles «Efes Pilsen» turnīrā pret Vāciju, lai gan nākamajā rītā pēc lustīgas ballītes viesnīcas numurā Kaspars bija aizmirsis par jebkādām sāpēm; viesnīcas numura izdemolēšana Turcijā.»
2. Par Kristapu Valteru
«Arī turnīra otro spēli pret Grieķiju Valters iesāka nestabili, Kemzūra ātri viņu nomainīja. Valters uz to reaģēja neadekvāti, visupirms atmetot ar roku trenera virzienā un pēc tam turpinot runāt uz soliņa. Treneris Igors Miglinieks aizrādīja Kristapam, lai viņš nomierinās un lai koncentrējas savam darbam — spēlēšanai. Uz to Valters atbildēja vēl neprofesionālāk — visas komandas priekšā pasūtīja treneri Miglinieku «trīs mājas tālāk».»
1. Par Andri Biedriņu
«Šķiet, Andris, lai arī būdams jau 23 gadus vecs, īsti neapzinās savu lomu šajā dzīvē. Ja tu esi desmit miljonus ASV dolāru sezonā pelnoša NBA zvaigzne, tu nedrīksti tā uzvesties. Pirmkārt, nedrīkst regulāri lietot alkoholu pirms treniņu dienām un uz paģirām ierasties uz rīta treniņiem. Otrkārt, nedrīkst izdemolēt savu viesnīcas numuru. Treškārt, nedrīkst aiziet no izlases treniņa un apsvērt domu pamest komandu tikai tāpēc, ka no tās atskaitīts viņa draugs, turklāt par atkārtotu un ļoti nopietnu disciplīnas pārkāpumu. Un, ceturtkārt, nedrīkst nihilistiski attiekties pret jebkādām fanu aktivitātēm.»
