Manuprāt, aktuāla tēma šai karstajai nedēļai!
Saules dūriens ir dzīvībai bīstams stāvoklis, jo tiek traucēta organisma termoregulācija un ķermeņa temperatūra kļūst bīstami augsta. Parasti tas notiek, ja pārāk ilgi esat uzturējies saulē, to veicina liels gaisa mitrums, jo tad sviedriem ir grūtāk iztvaikot un atdzesēt ķermeni. Veicinoši faktori ir fiziska piepūle, nepiemērots apģērbs, pārēšanās, dehidratācija (šķidruma zudums), pārmērīga alkohola lietošana, slimības un caureja Simptomi
Pirms saules dūriena cilvēks jūtas no karstuma noguris, vārgs un stipri svīst. Ķermeņa temperatūra paaugstinās virs 37 grādiem. Ja noticis saules dūriens, cilvēks vairs nesvīst, kaut arī āda būs karsta, sausa un piesārtusi. Cietušam paātrinās elpošana, un pulss kļūst ātrs un vājš. Ja steidzami nesāk ārstēšanu, cilvēks jūt reiboni, un smagos gadījumos var iestāties bezsamaņa un nāve.
Saules dūriena risks
Saules dūriens vairāk apdraud bērnus un vecus cilvēkus, kam grūtāk regulēt ķermeņa temperatūru. Paaugstināts risks ir tiem, kas lieto medikamentus, kuri mazina sviedru izdalīšanos, piemēram, pret astmu, urīnnesaturēšanu un Pārkinsona slimību.
Kā palīdzēt cietušam?
Ja jums šķiet, ka kādam draud saules dūriens, izsauciet ātro palīdzību un nogādājiet cilvēku vēsākā vietā. Novelciet virsdrēbes un norīvējiet ķermeni ar vēsu ūdeni vai ietiniet vēsā mitrā palagā. Ja cilvēks nav zaudējis samaņu, iedodiet padzerties vāju sāls ūdens šķīdumu (1/4 tējkarote sāls uz ½ litra ūdens), parastu ūdeni vai augļu sulu, lai atjaunotu ar sviedriem zaudēto šķidrumu. Ja cilvēks noģībst, noguldiet viņu stabilā sānu guļā (labā plauksta zem kreisā vaiga, kreisā kāja taisna, labā saliekta celī), vēsā vietā.
Kā izvairīties no saules dūriena!
Uzturēšanos saulē palieliniet pakāpeniski, nevis uzreiz uzturieties saulē ilgi, kas rada pārslodzi organismam.
Dienas karstākajā laikā, starp 13 un 15, vēlams uzturēties ēnā.
Lai izvairītos no dehidratācijas, dzeriet pietiekami daudz šķidruma.
Valkājiet brīvi krītošu, gaišu apģērbu.
Karstā laikā nekad neguliet tiešā saules gaismā.
Karstā laikā vēlama vēsa duša, apslacīšanās, norīvēšanās ar ūdeni.
Vēlams izvairīties no smagas fiziskas piepūles.
Neēdiet smagas maltītes, īpaši pusdienās.
Maksimāli izvairieties no stiprā alkohola lietošanas (ieteicamāks ir baltvīns vai ar ūdeni atšķaidīts vīns).
Ja jūtat reiboni vai sliktu dūšu, meklējiet ārsta palīdzību.
Aptiekā taujājiet pēc rehidratācijas līdzekļiem, kas ļauj atjaunot zaudēto šķidrumu un sāļus.
Ja gribat nosauļoties, tad labāk darāt to uzmanīgi un pakāpeniski. Nevajag pāršaut pār strīpu! Un cilvēki, kas ārā strādā arī esat uzmanīgi, jo grūti pamanīt strādājot, ka jau par traku esi iededzi!
