Žurnāls Nature publicējis rakstu, kurā Tībingenes (Vācija) universitātes arheologs Nikolass Konards ziņo par miniatūru sievietes statueti, ko atradis 2008. g. septembrī, veicot izrakumus Hohle Fels alā netālu no Ulmas Švābijā, Dienvidrietumvācijā. Zinātnieks atradumu raksturo kā vienu no senākajiem (35 000 gadu) figuratīvās mākslas darbiem pasaulē.
Konarda kolēģis no Kembridžas universitātes Pauls Mellers piekrīt vācu arheologa noteiktajam datējumam un piebilst, ka pēc mūsdienu kritērijiem figūriņas klaji paustā seksualitāte varētu tikt uzlūkota kā "balansējoša uz pornogrāfijas robežas". Un patiesi, nelielajā, ap 6 cm augstajā kaulā grieztajā tēlā uzreiz saskatāma līdzība ar labi pazīstamajām paleolīta "venerām" (*) - milzīgas, izceltas krūtis, plati gurni un uzsvērti ārējie dzimumorgāni. Rokas un kājas proporcionāli nelielas, bet galvas vietā izveidots gredzens, acīmredzot, lai figūriņu pakārtu kādā noteiktā vietā vai piestiprinātu pie apģērba. Ekstremitāšu izmēru samazināšana liek nosliekties par labu otrajai iespējai, ņemot vērā, ka pareizā lielumā attēlotas rokas un kājas statuetes nēsātājam varētu traucēt pārvietošanos.
Aptuveni vienā vecumā ar Hohle Fels "veneru" ir Dienvidrietumu Francijā atrasti "vulvārie" iegrebumi klintīs un no bizona raga darinātais falls. Savukārt par Eiropā senāko mākslas paraugu šobrīd uzskata ar 37 000 gadu senumu datētos dzīvnieku zīmējumus uz klintīm, kas, tāpat kā iepriekš minētie pieminekļi, atrodas Francijas dienvidos.
Sievietes torsu un vēl dažus citu griezumu fragmentus Konards atrada Oriņjakas perioda nogulumu senākajā (dziļākajā) slānī alas dibenā.Dr. Mellers norāda, ka pēdējo 70 gadu laikā dažādās vietās Švābijā atrastas pavisam 25 kaulā grieztas paleolīta figūriņas. Šīs vietas, viņš saka, "jāuzlūko kā Eiropas, bet varbūt - pasaules skulpturālās tradīcijas dzimtene."
Zinātnieki spriež, ka Hohle Fels un citas lielās alas vēlā paleolīta cilvēkiem, kas pirms 40 000 gadiem ienāca Centrālajā un Rietumeiropā, bija dabas svētnīcas. Ienācēji bija mūsdienu tipa cilvēki, kuru darbības pirms 30 000 gadu noveda pie izmiršanas iepriekšējo Eiropas iedzīvotāju - neandertāliešu populāciju. Pētniekiem, raksta nytimes.com, nav vienota viedokļa, vai "veneras" izmantotas kā auglības simboli jeb bijušas šamaņu piederumu klāstā. Gan šķiet, ka viens otru neizslēdz.
(*) Pazīstamākā, daudzās mācību grāmatās reproducētā ir tā dēvētā Villendorfas Venera, skulptūriņa, ko pirms 100 gadiem atrada pie šīs Austrijas pilsētas.
Aptuveni vienā vecumā ar Hohle Fels "veneru" ir Dienvidrietumu Francijā atrasti "vulvārie" iegrebumi klintīs un no bizona raga darinātais falls. Savukārt par Eiropā senāko mākslas paraugu šobrīd uzskata ar 37 000 gadu senumu datētos dzīvnieku zīmējumus uz klintīm, kas, tāpat kā iepriekš minētie pieminekļi, atrodas Francijas dienvidos.
Sievietes torsu un vēl dažus citu griezumu fragmentus Konards atrada Oriņjakas perioda nogulumu senākajā (dziļākajā) slānī alas dibenā.Dr. Mellers norāda, ka pēdējo 70 gadu laikā dažādās vietās Švābijā atrastas pavisam 25 kaulā grieztas paleolīta figūriņas. Šīs vietas, viņš saka, "jāuzlūko kā Eiropas, bet varbūt - pasaules skulpturālās tradīcijas dzimtene."
Zinātnieki spriež, ka Hohle Fels un citas lielās alas vēlā paleolīta cilvēkiem, kas pirms 40 000 gadiem ienāca Centrālajā un Rietumeiropā, bija dabas svētnīcas. Ienācēji bija mūsdienu tipa cilvēki, kuru darbības pirms 30 000 gadu noveda pie izmiršanas iepriekšējo Eiropas iedzīvotāju - neandertāliešu populāciju. Pētniekiem, raksta nytimes.com, nav vienota viedokļa, vai "veneras" izmantotas kā auglības simboli jeb bijušas šamaņu piederumu klāstā. Gan šķiet, ka viens otru neizslēdz.
(*) Pazīstamākā, daudzās mācību grāmatās reproducētā ir tā dēvētā Villendorfas Venera, skulptūriņa, ko pirms 100 gadiem atrada pie šīs Austrijas pilsētas.
