Te būs viena skaista teorija par to, kāpēc vispār var rasties Deja vu.
No sākuma izskaidrošu pašu terminu (ja kāds nezin)- Deja vu (burtiskā tulkojumā- Kaut kas redzēts) ir sajūta, kas laiku pa laikam uzrodas- sajūta, ka kaut kas tāds kas notiek esošajā brīdī jau ir noticis, tikai nevaram pateikt kad un kāpēc mums tā liekas.
Deja vu daudz biežāk piedzīvo tie cilvēki, kuriem ir bojāta smadzeņu priekšējā daļa (kas varētu jau būt lielisks pamatojums tam, ka nekāda nākotnes pareģošanas spēja tā nu īsti nav), lai gan arī normāli cilvēki bez traumām var bieži vien piedzīvot šādu fenomenu, bet ne jau nu par to es gribēju te stāstīt.
Parasti mēs visam kas notiek apkārt iedodam vietiņu savā atmiņā un pieliekam tam klāt kādu laika vienību (kad tas noticis), tādā veidā mēs veidojam savu atmiņu un tas itkā ir pierasts, tas nenotiek apzināti un nekad tā īsti pie tā nepiedomājam, bet Deja vu laikā mūsu smadzenēs notiek tāds kā sajukums un mēs nepieliekam to laika vienību, tāpēc rodas sajūta, ka tas kaut kad jau ir noticis( principā- tas tiešām ir noticis! Pirms apmēram 0,5 sekundēm!). Ceru, ka saprotami izskaidroju :)
Ja ir vēl kādas teorijas rakstam komentāros, izsakam viedokli par rakstiņu ar + vai - un atstājam kādu komentāru kaut vai tikai prieka pēc :) varat palasīt arī citus manus rakstiņus un paskatīties kas patīk, ja interesē Ķermeņa valoda, tad noteikti būs jums ko paskatīties :)
/Psihologs Kalns/
