Miljardiem cilvēku no dažādām sociālajām, intelektuālajām, emocionālajām un izglītības vidēm, nonāca pievienota slēdziena, ka pasaulei irRadītājs un ka tas ir Dievs, kurš jāpielūdz.
Vai kāds pilnīgi droši var apgalvot, ka visi šie cilvēki ir kļūdījušies? Miljardiem cilvēku no dažādām sociālajām, intelektuālajām, emocionālajām un izglītības vidēm, nonāca pievienota slēdziena, ka pasaulei ir Radītājs un ka tas ir Dievs, kurš jāpielūdz.
"Antropoloģiskie pētījumi norāda, ka mūsdienu vistālāko un primitīvāko cilvēku vidū pastāv vispārēja ticība Dievam. Visas pasaules tautu vissenākajās vēstures liecībās un leģendās cilvēku sākotnējais priekšstats bija par vienu Dievu, kurš ir visa Radītājs. Šķiet, pat to cilvēku kultūrās, kurās šodien atzīst daudzu dievu esamību, kādreiz ir bijusi apziņa par vienu augsto Dievu."
2. Mūsu planētas sarežģītā uzbūve norāda uz saprātīgu Radītāju, kurš ne tikai radīja Visumu, bet to arī uztur mūsdienās.
Zeme...
tai ir pilnīgi precīzs izmērs. Zemes lielums un tam atbilstošais gravitācijas spēks uztur plānu atmosfēras slāni, kas galvenokārt sastāv no slāpekļa un skābekļa gāzēm, un ir tikai 90 kilometru biezs un apņem Zemes virsmu. Ja Zeme būtu mazāka, atmosfēra nebūtu iespējama līdzīgi kā uz Merkūrija. Ja tā būtu lielāka, atmosfēras sastāvā ietilptu brīvais ūdeņradis, kā tas ir uz Jupitera.Zeme ir vienīgā zināmā planēta, kuras atmosfēras slānī ietilpstošo gāzu sastāvs nodrošina augu, dzīvnieku un cilvēku eksistenci.
Zeme atrodas ideālā attālumā no Saules, ņemot vērā pastāvošās temperatūras svārstības no -34 līdz +49 grādiem. Ja Zeme atrastos kaut nedaudz tālāk no Saules, mēs nosaltu, ja tā atrastos tuvāk – mēs sadegtu. Pat visniecīgākās izmaiņas Zemes stāvoklī attiecībā pret Sauli padarītu dzīvības eksistenci neiespējamu. Zeme saglabā šo ideālo attālumu no Saules, riņķojot ap to ar ātrumu apmēram 108 000 kilometriem stundā. Turklāt tā riņķo arī ap savu asi, nodrošinot nepieciešamo visas Zemes virsmas sasilšanu un atdzišanu katru dienu.
Arī Mēnesim, ņemot vērā tā gravitāciju, ir ideāls lielums un attālums no Zemes. Mēness kontrolē okeāna ūdeņu plūdmaiņas, lai tas vienmēr būtu kustībā, vienlaicīgi neļaujot ūdeņiem pārpludināt zemi
3. Nejaušība nav pietiekams izskaidrojums.
Iedomājieties Rašmora kalnu, kur izveidoti Vašingtona, Džefersona, Linkolna un Teodora Rūzvelta krūšutēli. Vai jūs jeb kad ticētu, ka tas ir noticis nejauši? Pat tad, ja tam būtu atvēlēts neierobežots laiks, jebkura virziena un stipruma vējš, lietus un vislaimīgākā sagadīšanās, joprojām būtu grūti noticēt, ka kaut kas līdzīgs, ar tik lielu nozīmi vēsturē, varētu rasties nejauši. Veselais saprāts mums saka, ka šos tēlus ir iecerējuši un prasmīgi izveidojuši cilvēki.
Šajā rakstā ir pieminētas tikai dažas pasaules apbrīnojamākajās īpašības: Zemes stāvoklis attiecībā pret Sauli, dažas ūdens īpašības, viens cilvēka ķermeņa orgāns. Vai kaut kas no minētā varēja rasties nejauši?
Izcilais astronoms Sers Frederiks Hoils (Sir Frederick Hoyle) ir pierādījis, ka nejaušu aminoskābju savienojumu veidošanās organismā no matemātikas viedokļa ir absurds. Sers Hoils izmantoja analoģiju, lai demonstrētu šīs nejaušības pieņēmuma vājumu. "Cik liela ir iespēja, ka viesuļvētra, brāžoties pāri izgāztuvei, kurā atrodas visas lidmašīnas "Boeing 747" detaļas, nejauši saliktu no tām gatavu lidaparātu un atstātu to pacelšanās gatavībā? Šāda varbūtība ir tik niecīga, ka pat tad, ja šī viesuļvētra brāztos pāri visām pasaules izgāztuvēm, tas būtu neticami!"
Ņemot vērā mūsu dzīves un Visuma sarežģītību, ir saprātīgi pieņemt, ka visu nepieciešamo mums ir nodrošinājis gudrs, mīlošs Radītājs. Bībele raksturo Dievu kā dzīvības radītāju un uzturētāju.
4.Cilvēces pārmantotā labā un ļaunā izjūtu nevar izskaidrot bioloģiski.
Ikvienam cilvēkam, neatkarīgi no izcelsmes, ir vispārējs priekšstats par to, kas ir ļauns un kas – labs. Pat zaglis apmulst un jūtas slikti, ja kāds viņam kaut ko nozog. Ja kāds nolaupa bērnu un to izvaro, tas izsauc dusmas, riebumu un vēlēšanos stāties pretī šim ļaunumam, neatkarīgi no kultūras, kurā tas noticis. No kurienes mūsos šī izpratne par ļaunumu?
Kā lai izskaidro šo vispārējo sirdsapziņas likumu, kas nosaka, ka slepkavot prieka pēc ir nepareizi?
No kurienes ir radušies tādi jēdzieni kā drosme, gatavība mirt cēla mērķa labad, mīlestība, cieņa, pienākums un līdzjūtība? Ja cilvēki ir tikai fiziskas evolūcijas produkti, kur "izdzīvo stiprākais", kāpēc mēs esam gatavi uzupurēties citu labā? No kurienes šī iekšējā izjūta par to, kas ir labs un kas – ļauns? Sirdsapziņas eksistenci vislabāk var izskaidrot ar mīlošu Radītāju, kuram rūp cilvēce un tās savstarpējā saskaņa.
5. Dievs ir atklājis Sevi ne tikai dabā un cilvēku dzīvē, bet daudz konkrētāk - Bībelē.
Iepazīt Dieva domas, personību un attieksmi var tikai tad, ja Dievs pats to vēlas atklāt. Viss cits būtu cilvēku spekulācijas. Mēs būtu neziņā, ja Dievs nevēlētos Sevi atklāt. Bet Dievs vēlas, lai mēs Viņu pazītu. Bībelē Viņš ir atklājis visu, kas mums jāzina par Viņa raksturu un kā mums izturēties pret Viņu. Tas padara Bībeles ticamību par svarīgu apsvērumu.
Arheoloģiskie izrakumi arvien biežāk apstiprina Bībelē minēto faktu precizitāti. Piemēram, arheoloģisks atradums Izraēlas ziemeļos 1993.gada augustā apstiprināja to, ka ķēniņš Dāvids, daudzu Bībeles psalmu autors, ir vēsturiska persona.Arī Nāves jūras tīstokļi un citi arheoloģiski atradumi pamato Bībeles vēsturisko ticamību.
Bībele ir sarakstīta vairāk nekā 1500 gadu ilgā laika periodā, to sarakstījuši 40 dažādi autori dažādās vietās un kontinentos, trīs valodās, aptverot notikumus no dažādiem vēstures posmiem. Tomēr Bībeles vēstījums ir pārsteidzoši vienots. Visā Bībelē atkārtojas viena vēsts:
• Dievs radīja pasauli, kurā mēs dzīvojam, un mūs tādēļ, lai mums būtu attiecības ar Viņu.
• Viņš mūs ļoti mīl.
• Viņš ir svēts, tāpēc attiecības ar grēcīgiem cilvēkiem Viņam nav iespējamas.
• Dievs radīja veidu, kā mūsu grēki var tikt piedoti.
• Viņš aicina mūs pieņemt Viņa piedošanu un nodibināt attiecības ar Viņu, kas turpināsies
mūžīgi.
