Cukura pērlītes Pūdercukurs Karameļu cukurs Brūnais cukurs Demeraras cukurs
Cukura kaitīgums:
Sadzīves narkomānija; samazina biolaukus; zog no kauliem, atņem zobiem fosforu un kaļķi; nosit dziedzeru (it īpaši aizkunģa dziedzeru darbību); izjauc normālu vielmaiņu; baro vēža šūnas; noārda imūnsistēmu; alerģijas, ādas slimības; disbakterioze, pūšana zarnās.
Zinātnieki arvien vairāk un vairāk runā par cukura kaitīgo ietekmi. Pēdējie pētījumi rāda, ka cukurs nāvējoši iedarbojas uz smadzenēm. Spāņu pētnieki nākuši pie secinājuma, ka neskatoties uz to, ka cukurs un tā izstrādātās vielas vairumam ķermeņa šūnu ir enerģijas rezerve, tad smadzeņu šūnām viņš ir nāvējošs. Ir divi olbaltumvielu paveidi, kas ir atbildīgi par glikoigēna uzkrājumu veidošanos bloķēšanu smadzeņu šūnās. Par katru šādu olbaltumvielu ir atbildīgs noteikt gēns. Kāda gēna bojājumu gadījumā attīstās tā saucamais lafora sindroms – šādas slimības gadījumā glikoigēns uzkrājas smadzeņu šūnās, kā rezultātā cilvēkam attīstās epilepsijas lēkmes, kustību traucējumi un plānprātība. To, ka cukurs nāvējoši iedarbojas uz smadzenēm, zinātnieki pēta jau sen. Pāris gadus atpakaļ ASV Kalifornijas universitāte veica pētījumu 803 internātskolās un 9 nepilngadīgo kolonijās. No ikdienas uztura izslēdza cukuru un saldumus, ko aizstāja ar dārzeņiem un augļiem. Rezultātā bērnu vidējās sekmes uzlabojās par 16 % un 50 % garīgi atpalikušiem bērniem sāka novērot būtiskus uzlabojumus.
