Cik reāla ir cūku gripas pandēmija?4

Nepilni divi tūkstoši ar cūku gripu saslimušo ir niecīgs skaitlis pat parastai gripas epidēmijai. Kādu iemeslu dēļ ir sacelta trauksme Pasaules veselības organizācijas (PVO) štāba mītnē un kā skaidrojami ārkārtas pasākumi, kurus īsteno Meksikas un ASV varas iestādes? Svarīgākais ir, ka jaunā vīrusa veidošanās mehānisms precīzi atkārto pandēmiska gripas vīrusa iespējamās rašanās scenāriju, par kādu PTO brīdina jau vairāku gadu garumā. Tādēļ, lai saprastu, kas notika ar cūkām, cilvēkiem un vīrusiem Meksikā un ASV dienvidu štatos, nepieciešams īss skaidrojums par gripas vīrusu evolūcijas īpatnībām. Gripas vīrusi izceļas ar genoma nestabilitāti, kas nozīmē jaunu mutāciju rašanās augstu varbūtību. Inficētajos organismos liela daļa gripas vīrusu „kopējas”, mainot savu struktūru, kā rezultātā pastāvīgi rodas jauni vīrusa paveidi, kuri atšķiras cits no cita pēc olbaltumvielu – antigēnu struktūras. Cilvēka un dzīvnieku imūnsistēma ir apveltīta ar spēju „iegaumēt” infekcijas ierosinātāju antigēnus. Pateicoties tam, atkārtoti „tiekoties” ar pazīstamu vīrusu, organisms ātri izstrādā antivielas, kuras ir spējīgas idenficēt un neitralizēt virusālas daļiņas. Tomēr jauni gripas vīrusi, kuru antigēni atšķiras no iepriekšējiem, imūnsistēmai ir „neredzami”, un organismam nākas mācīties cīnīties ar infekciju „no nulles”. Šādos gadījumos saslimšana neiztiek bez smagām izpausmēm, bet nepieciešamās ārstēšanas trūkums var novest arī pie letāla iznākuma.
Gripas vīrusiem piemīt arī vēl cita īpatnība, kas nodrošina pilnīgi jaunu šo vīrusu veidu ātras rašanās iespēju. Organismā sastopoties diviem dažādiem vīrusiem, tie ir spējīgi viegli samainīties ar saviem ģenētiskās informācijas fragmentiem. Šādi rodas jauns vīruss, kurš pēc struktūras un antigēnu salikuma ievērojami atšķiras no abiem saviem „vecākiem”.
Atšķirīgiem gripas paveidiem ir sava „specializācija”: vieni uzbrūk galvenokārt cilvēkiem, citi – zīdītājiem vai putniem. Tomēr, pateicoties iepriekš aprakstītajam apmaiņas mehānismam, sastopoties „cilvēka” gripas vīrusu gēniem ar „putnu” vai „cūku” paveidiem ir iespējama jaunu slimību ierosinātāju, kuri nav pazīstami cilvēka imūnsistēmai, rašanās. Šie vīrusi pie tam spējīgi inficēt cilvēkus un viegli pārceļo no cilvēka pie cilvēka. Tieši tāds bija slavenās spāņu gripas vīrusa rašanās mehānisms, kura 1918.-1919. gados izraisīja pašu nāvējošāko pandēmiju cilvēces vēsturē. Spānu gripa tāpat pārstāvēja H1N1 gripas paveidu, kas cilvēkam tika nodots no cūkām. Pandēmija, kura ilga divus gadus, divreiz apejot apkārt zemeslodei, visā pasaulē nogalināja no 20 līdz 100 miljoniem cilvēku – ievērojami vairāk, nekā Pirmais pasaules karš.
Bez „spāņu gripas”, gripas pandēmijas XX gadsimta laikā radās vēl divas reizes: 1957.-1958. un 1968.-1969. gados. Daļēji pateicoties ievērojami augstākajam medicīniskas palīdzības līmenim, kā arī sakarā ar antibiotiku rašanos, kuras ļāva efektīvi cīnīties ar otrējām bakteriālās gripas sarežģījumu sekām, otrā un trešā pandēmijas nebija tik nāvējošas. Pasauli 1958. gadā pārstaigājusī Āzijas gripa paņēma no viena līdz pusotram miljonam cilvēku dzīvību, bet tai desmitgadi vēlāk sekojusī Honkongas gripa – no septiņsimt tūkstošiem līdz miljonam.
Šā brīža dati gan neļauj viennozīmīgi novērtēt gripas uzliesmojuma mērogus Meksikā un tās bīstamību kaimiņvalstīm. Tomēr PVO, kā arī Meksikas un ASV varas iestāžu uztraukums un ārkārtas pretepidēmiju pasākumi nekādā gadījumā nav lieki. Pagājušā gadsimta pieredze daiļrunīgi liecina, ka gripas gadījumos modrības nekad nevar būt par daudz. Saistītais raksts: Eiropā un Okeānijā atrasti slimnieki ar cūku gripas simptomiem >>>