„Lazlo nometnes” autors Džoijs Mjurejs apgalvo, ka sācis nopietni interesēties par zīmēšanu trīs gadu vecumā – tieši tad bērnudārza audzinātāja esot puikas mammai norādījusi, ka viņš ir vienīgais no bērniem, kas zīmē biksēm rāvējslēdzējus, bet sievietēm – krūtis. Sācis savu karjeru kā politisku karikatūru zīmētājs avīzē dzimtajā pilsētā Kalifornijā, Džoijs to turpināja reklāmas aģentūrā un ieguldīja visu nopelnīto naudu neatkarīgi veidotās animācijas filmiņās. Jau divdesmit gadu vecumā, vēl mācoties universitātē, nodibināja pats savu ilustrēšanas studiju. 1988. gadā viņš pievienojās MTV kanāla komandai kā reklāmu animators. Tagad Džoijs Mjurejs ir arī atzīts dizaineris un grāmatu autors. Slavenākā viņa filmiņa „Roko modernā dzīve” par ķenguru, kas pārcēlies uz dzīvi Amerikā, septiņus gadus tika rādīta Nickelodeon kanālā un joprojām ‘apceļo’ pasauli. Pēc 52 sērijām „Roko” autors nolēma atpūsties no animācijas un izdeva, kā arī pats ilustrēja vairākas bērnu grāmatas.
Nolēmis atgriezties pie televīzijas animācijas, šoreiz Mjurejs savu darbu piedāvāja Cartoon Network studijai. 2005. gadā tika radīta pirmā „Lazlo nometnes” sērija. Seriāls, saņēmis arī prestižo Emmy balvu, tika rādīts piecas sezonas, noslēdzoties 2007. gada novembrī. Noslēdzot darba cēlienu, Džoijs Mjurejs teica: „jau sākotnēji mans uzstādījums bija veidot mākslas projektu. Un mums patiešām ir izdevies radīt šovu, kas nācis no sirds, turklāt iepaticies skatītājiem un arī kritiķiem. Tagad, kad seriāls ir pabeigts, balvas saņemtas, es varu atzīt, ka labi pavadīju laiku pie šī projekta. Es biju tikpat šokēts kā visi citi par to, ka atgriezos televīzijā, taču esmu priecīgs, ka to izdarīju. Esmu patiesi lepns par „Lazlo nometni”. Lazlo ir kas tāds, ko es nekad neaizmirsīšu!”
Bet, ja atgriežamies pie sākuma, Džoijs Mjurejs stāsta, ka „Lazlo nometnes” projekts attīstījies no idejas bērnu grāmatai, kad iecere pārsniedza grāmatas apjomu: „Pēkšņi visi šie trakie tēli gribēja dzīvot, un vienkāršā stāstā viņiem visiem nebija vietas. Jo vairāk domāju par to, jo vairāk manī nostiprinājās doma radīt multenīti bērniem par vietu tālu prom no modernajām tehnoloģijām, pie dabas – jā, to es patiesi vēlējos.” Pabeidzis darbu pie „Roko modernās dzīves”, Džoijs Mjurejs esot saglabājis piezīmju grāmatiņu ar idejām filmām vai grāmatām: „Daudzas manas visjaukākās atmiņas bija par dzīvi nometnē, es domās atgriezos pie tām atkal un atkal. Bija laiks, kad man šķita, ka izklaides biznesā un medijos ir pārāk daudz futūristisku lietu, tāpēc es vēlējos radīt kaut ko, kas atgrieztu atpakaļ pie dabas. Man atmiņā ir multenītes par lācīti Jogiju vai Blīkšķu Baniju, kur fonā vienmēr bija koki, atceraties? Ir tomēr kaut kas nomierinošs tajā visā. Es gribēju radīt vietu, kurā nebūtu televīzijas vai videospēļu, lai varoņi varētu vienkārši izklaidēties un būt bērni.”
Jautāts, vai domājis radīt idealizētu vasaras nometni, Džoijs Mjurejs atbild, ka Lazlo nometnē ir daudz dažādu aspektu, taču svarīgākais tās temats neapšaubāmi ir draudzība: „Tieši nometnes iemītnieki ir tie, kas rada jautrību nometnē. Man pašam patiktu doties piedzīvojumos kopā ar Radžu, Klemu vai Lazlo. Viņi ir mana tipa cilvēki... kaut patiesībā nemaz nav cilvēki, bet gan dzīvnieki.”
Uz jautājumu, vai pats bērnībā bija līdzīgs Lazlo, filmiņa autors atbild: „Sava tiesa labvēlīga dumpīguma man piemitusi gan. Vēlēšanās vienmēr apšaubīt autoritātes un cenšanās saprast, kāpēc tagad ir jādara šis vai tas. Man vienmēr licies, ka, ja kādam gribas ko darīt, tad noteikti ir jāmēģina. Šajā ziņā es ļoti lielā mērā līdzinājos Lazlo. Es gan nedomāju, ka vienmēr biju priecīgs kā Lazlo, biju vairāk domīgs. Joprojām esmu.”
Jautāts, kāds īsti ir „Lazlo nometnes” vēstījums, Džoijs Mjurejs stāsta: „Es necenšos bērniem nodot kādu vēstījumu. Nedomāju, ka multenes ir tam īstā vieta. Galvenais vēstījums ir – esi tas, kas tu esi! Bieži būs situācijas, kad kāds tev teiks, ko darīt. Un, ja vien tas nav jautājums par drošību, kāpēc gan to neapšaubīt? Esi bērns! Es uzskatu, ka pieaugt nozīmē pieņemt lēmumus par to, kas ir pareizi un kas nav tieši tev.”
Pats Džoijs Mjurejs jūsmo par savu kolēģu komandu: „Daudzi no mākslinieku komandas pēc „Roko modernās dzīves” veidojuši filmiņu par „Sūkli Bobu Kvadrātbiksi”. No „Roko” pārmantoti arī vairāki balsu ieskaņotāji – vairākums no viņiem ir skatuves komiķi un improvizācijas aktieri. Viņiem varbūt nav izcilas, atmiņā paliekošas balsis, toties viņu ieguldījums tieši jautrības veidošanā ir milzīgs! Tā kā viņi ierakstā strādā kā ansamblis, tad ļoti cenšas viens otru sasmīdināt.”
Un vēl Džoijs Mjurejs piebilst: „Darbs pie „Lazlo nometnes’ ļāva man paskatīties uz lietām no bērna perspektīvas. Domāju, ka mēs pieaugot to zaudējam. Kad spēlējos ar savām meitām, pārliecinos, ka viss ir atkarīgs no iztēles. Tu taču vari radīt veselas pasaules! Un, kad ģimenes dzīvē rodas problēmas vai konflikti, es domāju, ka daudz var palīdzēt iztēle. Un es to mēģināju parādīt „Lazlo nometnē” – Lazlo tiek galā ar problēmām tieši ar iztēles palīdzību.”
Resursi internetā:
http://www.imdb.com/title/tt0419315/
http://en.wikipedia.org/wiki/Camp_Lazlo
