Būt Par Tīģeri.. Tikai Šim Brīdim _1

.. Es runāju valodā, kuru protu, bet cenšos saprast visas.. es runāju tai, kura mani nedzird, bet toties sadzirdēt var mani visi.. Un, tikai tagad nav vairs par vēlu, jo nekas vēl nav paspējis sākties. Mana šodiena ir labāka par vakardienu, mana nākotne būs labāka par tagadni, bet galvenais ir nepārpūlēties, jo krievi ir tālredzīgāki: `Ja vēlies ko noturēt, tad palaid to vaļā un tas pats pie tevis atnāks!`.. Nebūt nedomāju, ka laimi nevar gūt un saglabāt līdz pat pasaules galam. Tā taču ir tikai sajūta, kuras definīcija nav materializējama, ne arī tās izpausmes, kuras katram ir stipri individuālas. Manas sāpes ir tās, kuras liek man apstāties. Manas sāpes lauž mani, maina un liek mainīt pasauli.. arī uzskatus par laiku.. arī laiku..
Vienmēr gribu būt pirmais, vienalga, no sākuma, vai beigām un, ja gulēt, tad septiņas vasaras, bet, ja zaudēt, tad visas deviņas dzīvības.. bet, ja just, tad līdz asarām. Ja es ņemu kādu sev līdz, tad vaļā nelaižu, tad sargāju, rūpējos un murrāju par to.. Viss mežonīgais ir skaists un mani horoskopi ir tumši sarkanas rozes, priede un delfīns, bet es neticu nekam tam, ko pats sev neesmu pierādījis. Man patīk ieskatīties, nevis skatīties spogulī, jo vairāk es redzu bez tā.. Man patīk just un tāpēc es dodos, jo nav man ne saimnieka, ne mājas..man nekas nepieder, jo netaisos pierādīt, ka visa pasaule ir mana, ne arī pamatot, ka ar to ir stipri par maz. Man vajag vien pamurrāt, lai es būtu lamīgs, lai es zinātu, no kurienes īsti nāku un, kur atgriezties vēlreiz un vēl. Un, ja izbirst mani mūža gadi no paša Dieva plaukstām kā pelni vējā, tad es zinu, ka esmu visu atradis un, ka atgriežos mājās, kuras man nekad nav bijušas, kā visi, bet, ne velti, jo iepazinis visus kalnus un bezdibeņus, bet vēl vairāk, sevi pašu. Jo retāk centīšos neaizlaist aiz apvāršņa sauli, jo biežāk pieņemšu, ka mērķis pats mani meklē.. Tad arvien vairāk es redzēšu, aizverot acis un, pat nerodot mieru, es murrāšu, jo tas ir tāds īpašs stāvoklis- būt par vienkārši labu cilvēku..būt par tīģeri. Jo mazāk mani kāds saprot, jo vairāk zinu, ka esmu viens, bet, ja Tev nav neviena, dēļ kā dzīvot, tad arī man par to aizdegsies sirds, jo zināšu, kā tas ir, pat, ja būšu kļuvis imūns pret skumjām. Mani nevar iemīlēt, ne arī saprast, mani var tikai mīlēt un censties saprast.. mani pievelk viss, kas vēl nav pierādīts un viss, kas vēl nav atklāts..
Šajā pasaulē, kurā it viss ir kāda radīts, es nepārtraukšu vairot klusumu, kurš pirms manis bija tik maz.. Tagad man visa ir par daudz un es gribu dalīties. Varbūt par daudz ir arī mana vienīgā vēlme, rast laimi .. (un atkal jāatceras krievus..) ..

Bet tagad, klausies, ko saka Tev aizgājis laiks, tagad atstāj un aizmirsti visas neizpirktās ķīlas un nokavētos vilcienus! Tavs vilciens ir pienācis tieši šobrīd un, vienalga, kur tas Tevi vedīs, Tu zini, ka biļetē viss ir iekļauts, pat, ja atgriezīsies, lai turpinātu ko iesāktu un reiz pamestu, jo cilvēkam būt, nozīmē kļūdīties ik uz soļa.. Tikai šim brīdim ir piemērotas skumjas un apstājies laiks, kurš apstājies tieši mirklī, kad biji laimīga. Rītdienas nebūs, jo šis brīdis- tagadne, būs vienmēr un viss, ko vēlies, piepildās tikai tagad, jo nav pagātnes, ne arī nākotnes! Arī Tavs skatiens nezināmās tālēs, arī Tavas atmiņas, kuras maldās nezināmās dimensijās, meklējot ceļu uz mājām, kuras tā arī nekad nav bijušas, jo atrodas tur, kur ir Tava sirds, kura mostas vien tad, kad patiesi jūti un zini, ko jūti, ko vēlies un, ko dari! Pat, ja esi zaudējusi mājas, Tu neesi zaudējusi sirdi, kura parādīs ceļu uz vienīgo miera ostu! Ieklausies,- apstājas laiks, un, palaid garām tos, kuri bezjēdzīgi cenšas to noķert, nenojaušot, ka tas vēl nav sācis ritēt. Tāpat kā vilcieni, kuri nekad vēl nav izkustējušies..
Tavs horoskops šodien atkārtojas un arī cilvēkus un domas satiec tās pašas, un nevari rast vien atbildi uz vienīgo nezināmo,- kur Tu biji vakar, jo nav vakardienas un, ne šodien, ceļš, kuru ej, aizvedīs Tevi turp rīt, jo arī nākotnes nav.. Bet, ja būtu viduslaiki, es sen jau būtu sadedzis uz sārta.. Taču nu es degu vien paša atklāsmju liesmās, kuras arvien pieņemas spēkā, jo nav neviena paša, kas tās spētu apdzēst, vai remdināt to neapturamo kāri apliecināties.
Mēs visi saņemam, ko pelnījuši, bet, ko dodam, to saņemam trīskārt. Gan nevaru atminēties, ko gan esmu devis, kaut neapzināti, ja mana dzīve nepārtraukti mainās?. Un nu man atkal jāsakrāmē ceļa soma.. pieredze nu ir tik liela, ka nekam citam tajā vairs nav vietas.. un jādodas uz vilcienu, kurš mani gaida, un tikai šodien. Tik savādi būt par tīģeri.. kuru nekas netur, kuram nekad nesalst un, kurš visu savu mūžu pavada savā pasaulē- citā.. Tikai šajā brīdī, tikai šodien.. vienmēr.. Vien gūstot pieredzi, esmu aizmirsis murrāt..
Jā, bet nu es piemirsu par Tevi.. savu iekšējo balsi un atbalsi, kas esi man viss un pilnīgi viss, kā dēļ nevaru sevi saukt par vientuļu. Ir tikai šis brīdis, kurš turpināsies līdz pasaules galam, tāpēc, palaid visus, kuri ķer laiku, un iekāp vilcienā, kurš varbūt jau ilgi Tevi gaida. Nav nozīmes, kurp tas Tevi vedīs, jo viss ir ceļš un viss ir iekļauts cenā un maksāts ir bargi, tāpēc, zini- Tevi gaida kas ļoti skaists!

P.S. ..Un, kad aizies mans vilciens, vairs nebūs nozīmes tam, ka kāds uzvilks visus pulksteņus, tā mēģinādams šo brīdi padarīt par bijušu un vakar. Es esmu tāds tikai šodien, es vienmēr tāds esmu bijis un būšu!.. Tikai šim brīdim un tikai tīģeris, kuram karsta ir sirds, bet kurš nevar atrast ceļu uz mājām.. Šodien es jūtu un es vienmēr dzīvošu šodien.. līdz pat pasaules galam.. meklējot ..
..jo nu es zinu, kā noturēt laimi, bet nezinu, kur to var gūt!