Bruņinieki kļuva par viduslaiku simbolu: bruņucepure un bruņas bija visa laikmeta izpausme. Šis laikmets nav iedomājams bez mūkiem, karaļiem, tirgoņiem u.c., taču par simbolisku figūru kļuva tieši bruņinieks, jo radīja sev pārliecinošu pieminekli nevien kaujās un turnīros, bet literāro darbu formā.
Bruņinieks bija metāla (dzelzs) bruņās tērpts karavīrs viduslaiku Eiropā. Bruņinieks kā vasalis kalpoja savam valdniekam vai feodālim, kai gan viņš arī pats parasti bija feodālis. Par bruņinieku parasti varēja kļūt cilvēks, kas dzimis dižciltīgā ģimenē. Taču arī šajā gadījumā jauneklim, lai viņš tiktu iecelts bruņinieku kārtā, vajadzēja kalpot kā pāžam vai cita bruņinieka ieroču nesējam.
Jēdziens bruņinieks parādijās 9. gs. beigās. Bruņiniekam bija vairāki apzīmejumi: vācu valodā. – Ritter, latīņu val. – miles, franču val. – chevalier, itāļu – cavaliere, spāņu caballero.Ar vārdu Bakalaurs, arī tika saukts bruņinieks (angl. Knight Bachelor) - viduslaikos bruņinieks, kuram nebija tiesības vest kaujā karaspēka vienību zem sava karoga. Vēlākā laika posmā par "bakalauriem" dažkārt dēvēja bruņiniekus, kuri nebija nevienā bruņinieku ordenī. Tie nepiederēja pie titulētās aristokrātijas, t.i. tituls nebija mantojams. Mūsdienās Lielbritānijā "bakalaurs" (Knight Bachelor) ir zemākā bruņniecības pakāpe ar tiesībām uz titulu "sers" (Sir). Bruņinieku var uzskatīt par zemākās kārtas dižciltīgo jeb aristokrātu, kas veidoja sabiedrības smagi bruņoto militāro eliti, tiem piešķirtais lēnis deva iespēju iegādāties dārgās bruņas un zirgus, kas 10. gs. tika izmantoti galvenokārt karos, medībās un arī trasporta vajadzībām, kas tiem piešķīra augstu vērtību „dižciltīgo dzīvnieku” slavu.
Tas, ka bruņinieku literatūrā arvien tiek uzsvērta disciplīnas un mēra ievērošanas nepieciešamība, liecina, ka īstenībā arī bruņinieki nevienmēr ievēroja savu goda kodeksu (viņi arī ir cilvēki, tātad arī grēko), taču literatūrā bruņinieki tika klusināti un apvaldīti. Tie vienmēr sargā godu, uzticību, tiesības un demonstrē draudzību. Bruņinieku literatūra idealizēja pasauli, parādot kontrastu starp labo un ļauno. Bruņinieks bija visa labā iemiesojums – gods, padevība, lojalitāte, gudrība un mīlestība – viss lika viduslaiku cilvēkam apzināties, ka kunga un baznīcas kalps – bruņinikes ir Dieva gaišā vārda nesējs. Tieši šīs īpašības padarīja bruņiniekus par cienīgiem romānu un dziesmu varoņiem.
