ielikshu šodien 3 brendus par kuriem gribas pastāstīt un parādīt- tie būs vispasaules zināmi brendi kā Nike,ADIDAS,Converse!
Diemžēl ir tom';er pagari teksti jo girbējas ielikt to svarigāko un interesantāko ;)
Pats pateikšui ka mana miļāka firma ir converse,kopš 13 gadiem nesāju tos apavus tatad shovasar bus 5 gadi
Nike Fils Naits izveidoja NIKE praktiski no nekā par milzīgu 6 miljardi vērtu kompāniju un kļuva par miljardieri. 1962.gadāpabeidzot Stenfordas biznesa skolu, Fils Naits dodas uz Japānu, kur tiekas ar kompānijas “Tiger” prezidentu un stādas priekšā kā kompānijas “Blue Ribbon Sports” (BRS) pārstāvi, lai gan īstenībā viņam nebija nekā. Pieaicinot savu koledžas laika treneri Bilu Bouvermanu, viņi vienojas sadarboties (Bouvermans veidos un uzlabos sporta kurpes, bet Naits nodarbosies ar tirdzniecību), katrs ieguldot 500 USD. 1964.gadā viņi uzsāk ar 300 “Tiger” apavu pāriem. Džefs Džonsons ir pirmais BRS darbinieks uz pilnu slodzi. NIKE panākumu pamatā ir viņa pašaizliedzība un degsme darbā, veidojot ciešus kontaktus ar klientiem-sportistiem. Laika posmā līdz 1971.gadam BRS ienākumi pieaug no 8.000 līdz 1.300.000 USD! BRS jau tiek nodarbināti 20 cilvēki, kā arī tiek atvērti vairāki jauni veikali. Tiek lauzts sadarbības līgums ar “Tiger”, bet vienlaicīgi tas dod iespēju pašiem uzsākt sporta apavu ražošanu. Tiek uzsākta sadarbība ar “Nippon Rubber” kompāniju Japānā, kas arī veido pamatu turpmākai sadarbībai ar Āzijas valstīm. 1972.gadāBRS kļūst par NIKE. Arī NIKE ražojumiem ir lieli panākumi, ko Džonsons skaidro ar BRS ciešajām saiknēm ar klientiem. Uzticība BRS kompānijai pārgāja arī uz jaunajiem apaviem.1990.gados ir tikai viens mērķis –būt pasaules labākajai sporta preču kompānijai.
ADIDAS
Firmas Adidas izveidotājs Ādolfs Daslers, kas dzimis gadsimtu mijā – 1900. gadā – Vācijas pilsētā Hercogenaurahā, nav cēlies no kurpnieku dzimtas, bet no proletāriešiem: māte bija veļas mazgātāja, tēvs – maiznieks. Ādolfam gāja garām Pirmā pasaules kara fronte, jo 1914. gadā viņu nevarēja iesaukt mazgadības dēļ, bet vēlāk iesaukumu atlika – potenciālajam kareivim bija veselības problēmas. Jāpiebilst, ka vēlākais tēvzemes patriots uz fronti nemaz netiecās. Jau tad izpaudās viņa interese par sportu – it sevišķi futbolu, kas tolaik bija kļuvis par populārāko spēli Eiropā. 1918. gadā Vācija kapitulēja, miljoni kareivju atgriezās mājās un liela daļa papildināja bezdarbnieku rindas, jo valstī valdīja totāls sabrukums un inflācija. Arī Dasleru ģimenei nebija vieglas dienas – bija jāiztiek ar gadījuma darbiem, turklāt cilvēku maksātspēja bija minimāla. Galu galā ģimene nolēma sākt ko jaunu – izgatavot apavus. Ar vācu precizitāti un pamatīgumu mātes veļas mazgātava tika pārveidota par apavu darbnīcu. Ādolfs, kam piemita izgudrotāja talants, vecu velosipēdu pārtaisīja par ādu griešanas mašīnu. Māte un māsa veidoja izgriezumus no auduma, bet Ādijs (tā viņu dēvēja ģimenē), vecākais brālis Rūdolfs un tēvs apstrādāja ādas. Pirmajai produkcijai nebija nekāda sakara ar sportu – tās bija istabas čībiņas. Par materiālu derēja norakstīti formas tērpi, bet zoles izgrieza no vecām automašīnu riepām. Par produkcijas noietu rūpējās Rūdolfs, bet Ādolfs organizēja ražošanu un izdomāja jaunus modeļus. 1924. gadā 12 strādnieki (ieskaitot visu Dasleru ģimeni) izgatavoja 50 pārus apavu dienā. Tajā pašā gadā tika nodibināta kompānija Brāļu Dasleru apavu fabrika. Pirmie un turpmākie soļi sportā Vispirms der novērtēt abus brāļus, jo viņi bija ļoti atšķirīgi, kas vēlāk radīja nepārvaramas domstarpības. Bet jaunībā viņi viens otru it kā papildināja. Ādolfs bija kautrīgs intelektuālis, kura vienīgā kaisle bija futbols. Savukārt Rūdolfam bija nesavaldīgs raksturs un attiecīgas aizraušanās – sekss, bokss un džezs. 1925. gadā firmai klājās ļoti labi un Ādolfs atļāvās īstenot senu fantāziju. Viņš uzšuva futbola bučus ar tērauda dzelkšņiem, ko speciāli bija izkalis pazīstams kalējs. Tā dzima sporta apavi ar dzelkšņiem, jo modelis izrādījās ļoti ērts. Rezultātā futbola apavi un vingrošanas čībiņas kļuva par brāļu firmas galveno produkciju. Ražotnei vairs nepietika vietas mājas pagalmā. 1927. gadā brāļi nomāja veselu ēku, bet strādnieku skaits pieauga līdz 25. Kompānija ražoja 100 pārus apavu dienā. Drīz vien fabrika tika izpirkta, bet ģimene ievācās netālajā savrupmājā. Ādolfs jau sen bija aizmirsis savu kādreizējos plānu kļūt par maiznieku. Tagad viņu aizrāva tikai jaunu sporta apavu modeļu izgatavošana un to pārbaudīšana, spēlējot futbolu ar draugiem. Futbola apavu panākumi radīja jaunu ideju – Ādolfs sāka taisīt apavus ar dzelkšņiem arī vieglatlētiem. Dzelkšņotajos apavos sportisti pirmo reizi startēja 1928. gadā olimpiādē Amsterdamā. Nākamajā olimpiādē Losandželosā vācietis Arturs Jonats simts metru skrējienā izcīnīja trešo vietu. Īsts triumfs Daslerus gaidīja 1936. gadā, kad amerikānis Džese Ouens Dassler apavos izcīnīja četras zelta medaļas un uzstādīja piecus olimpiskos rekordus. Pēc olimpiādes Dassler ražojumi kļuva par sporta apavu etalonu. Olimpiskajā gadā tika pārdoti apavi par 400 tūkstošiem vācu marku. 1938. gadā tika atvērta otra fabrika, un abas kopā ražoja 1000 pāru dienā. Nacisms un brāļu strīdi Jāpiebilst, ka 1936. gadā abi brāļi bija pārliecināti nacistu partijas biedri. Kad 1939. gadā sākās Otrais pasaules karš, viņi pārprofilēja savu fabriku militāro apavu izlaidei. Tiesa, brāļiem bija atšķirīga izpratne par patriotismu: Rūdolfs devās uz fronti, bet Ādolfs turpināja vadīt ģimenes uzņēmumu. Tomēr abiem nācās ciest no sakāves karā. Hercogenauraha nonāca amerikāņu okupācijas zonā, bet Rūdolfs – karagūstekņu nometnē. Brāļu fabrika maksāja kontribūciju, ražojot Amerikai un Kanādai slidzābakus, bet jenkiji komfortabli dzīvoja ģimenes savrupmājā. Tomēr melnā josla nebija plata – pēc gada karavīri aizgāja un no nometnes atgriezās Rūdolfs. Ģimenes biznesu nācās atjaunot pašos pamatos. Apavus atkal šuva no militāro izstrādājumu pārpalikumiem, bet 47 strādnieki algu saņēma naturālā veidā – malkā un apģērbos. Piedevām starp brāļiem sākās nesaskaņas. 1948. gadā strīdu vairs nevarēja izšķirt mierīgā ceļā – tika nolemts sadalīt kompāniju. Katrs paņēma vienu fabriku un vienojās neizmantot ģimenes uzņēmuma zīmolu. Ādolfs savu firmu nosauca Addas, Rūdolfs – Ruda. Tomēr pēc dažiem mēnešiem Addas pārtapa par Adidas, bet Ruda par Puma. Zīmols Dassler bija miris.
Converse 1908. gadā Marcus M. Converse nodibināja kompāniju Converse RUBBER COMPANY un sāka ražot apavus. Jau pēc gada nelielā fabrika, kurā strādāja 15 cilvēki, palaida pirmo produkciju, bet 1910. gadā tā ražoja jau 4000 apavu pārus dienā. 1917. gadā bija izgudrotas visā pasaulē slavenās Converse canvas All Star kedas. Tās ilgu laiku skaitījās par profesionāliem basketbola apaviem un 1921. gadā leģendārais basketbolists Chuck Taylor sāka reklamēt Converse kedas, viņš arī ņēma aktīvu dalību jauno modeļu izstrādē un virzīšanā tirgū. Converse apavi ir neatņemams XXI gadsimta street fashion atribūts.
Bija pieņemts uzskatīt, ka krosenes ir kvalitatīvāki un attiecīgi arī prestižāki apavi, nekā kedas, tās bija domātas parastiem cilvēkiem. Tos valkāja hippiji, tādējādi demonstrējot savu attieksmi pret dārgiem sporta apaviem. 50.-60. gadu gangsteri arī deva priekšroku kedām un, lai atšķirtos no citiem grupējumiem, izkrāsoja gumijas aplīti dažādās krāsās.
Šodien situācija ir pilnīgi pretēja, kedas ir ne tikai neformālu un radošo profesiju pārstāvju kulta apavi, tās izvēlas arī superzvaigznes – pasaulē pazīstami politiķi, muziķi, aktieri.