local-stats-pixel fb-conv-api

Bitīt MATOS!1

52 0

MATI
Mats attīstās epidermā, bet ir dziļi nostiprināts dermā. Visiem zīdītāju matiem ir neaizstājama siltumizolēšana, turpretī pie cilvēkiem tai vairs nav tieša bioloģiska nozīme.
Matu sakni var saprast kā epidermas cauruļveidīgu ieloku dermā, pie kam kā ragādu, bet tikai bagāta ar tauku dziedzeri līdz izpildes gaitai. Virs matu sakņu (matu sīpola) rajona uzlikts dermis kā karatinocitēnaudu matu tinums. Tādēļ keratinocitēns matu sīpola rajonā var tikt apgādāts no iekšpuses un ārpuses virs asinskapilāriem ar barības vielām. Starp citu, matu sakņu rajonā tas ir iespējams tikai ārpusē. Dzīvo šūnu daļu starp stāvokļa esošā matu sīpola keratinocitēnā atrodas arī melanocitēna (Melnocyten) sevišķi bazalmembrānas matu tinumi. Dzīvais šūnu slānis, kas ietver atbilstošo matu, tiek arī nosaukts par (epidermālo) saknes slāni. Matu sakne atšķir aptverošo dermālo rajonu. Pēdējais sastāv no cirkulāriem un garenvirziena kollagēnfāzu tīkliem (taukplēves). Funkcionālā vienība aiz epidermālā matu sakņu un derālās matu sakņu zonas tiek nosaukta arī kā matu follikels. Katram matu follikelam pieder vismaz viens tauku dziedzeris, kas matu saknes auģšējā sfērā uz mata attaisās.
Augšējā dermālā saknes zonā ir arī nostiprināts mazs muskulis – vidēja kollagenfāze (M.arrectorpili). pretēji dzīvniekiem cilvēkiem šis muskulis ir nenozīmīgs. Tomēr varam tā iedarbību novērot pie aukstuma kā tā saukto zosādu. Šī muskuļa nav pie uzacīm un skropstām.
Pastāvīgi šūnu daļas matu sīpola rajonā tiek spiestas mazgātiem matiem uz ārpusi. Līdzīgi kā epiderms ragveida karatinocitēns ir ar pieaugošo attālumu no bazalslāņa. Visbiežāk ragveida šūnas ir izstieptas vārpstveidā matu gareniskā griezienā, kur tā veido matu korteku (Cortex).
Keratinocitēna stiepums realizējas tāpēc, ka tās ir gigantiskas, piepildītas ar stabveidīgas keratīnmolekulas, kuras sakārtotas paralēli viena pie otras. Kā pie ragādas tapšanas tiek arī plaši noārdītas pārējo šūnu sastāvdaļas. Augšpus sīpola bazalmembrānas apvidū sazarojas arī tā sēdošais keratinocitēns. Jaunais mats norobežojas kā kutikula (Cuticula) pretī aiz sīpola stāvošām ragveida šūnām nolīdzinātas plātītes veidā. Centrālajā (vidus) slānī kutikula piekļāvusies cieši pie mata un ar to izaug no mata ārā. Bieziem matiem bez kutikulas un korteksa ir arī vēl serdes viela (Medulla). Viņa sastāv no nepilnīgām ragveidu šūnām.
Viss nemainīgais ragveida matu sīpola augšējais rajons un visa matu ārpuse tiek nosaukta par matu sprogu – cirtu. Matu pigmenti veidojas galvenokārt korteksā. Viņi tiek ražoti tāpat kā melanocitēns epidermā.
Kutikulas nesimetriskās struktūras dēļ matu virsmai ir lielāka matu berzes pretestība, velkot virs tās saknes virzienā, piemēram, mainot virzienu. Ūdens pilieni tādēļ galvenokārt aizplūst matu galu virzienā. Arī matu virsmu elektrostatiskais efekts ir atšķirīgs no kustību virziena.
Uz galvas ādas atrodas vidēji apmēram 100000 matu, ikdienu izaug 0,2 līdz 0,5 mm garas, tātad apmēram 15 cm gadā.

52 0 1 Ziņot!
Ieteikt: 000
Spoki.lv logo
Spoki.lv

Komentāri 1

0/2000

👍

0 0 atbildēt