Mēs esam pamanījuši viņu bērnus uz ielām un zinām, ka viņi mācas speciālās skolās. Esam dzirdējuši par labdarības akcijām, lai palīdzētu šiem cilvēkiem, taču pēc tam viņi kaut kur pazūd. Viņus vairs nevar sastapt veikalā vai sabiedriskajā transportā, bet viņi pastāv. Daudzi no viņiem ātri mirst, bet tie kuri izdzīvo ir nepieciešami tikai viņu vecākiem. Kāds krievu žurnālists pavadīja vienu dienu nevalstiskās labdarības iestādē Turmalīna, Krievijā, pieaugušajiem ar intelektuālās un garīgās attīstības traucējumiem.
Vēl interesanti un kvalitatīvi raksti šeit.