Bērnība mūsu mīļā bērnība,kuram gan viņa nepietrūkst? Man personīgi pietrūkst,pat ļoti,vecie laiki,spēlējām paslēpes,slēpāmies un ākstījāmies,kā jau kādreiz bija normāli. Tad nu ko tur vairāk,tin uz leju un sāc lasīt,varbūt arī tev viņa pietrūks.
Bērnība mūsu mīļā bērnība33
328
3
DING DONG JOKS
Bērnībā mums ļoti populārs bija tieši šis. Savācāmies bariņā (esmu meitene,bet tam tajos laikos nebija nozīmes) bija gan puiši lielāki,mazāki,meitenes,visi savācāmies un skrējām uz daudzstāvu mājām zvanīties pie durvīm un mukt prom,tas bija tik jautri,bija liela adrealīna deva un par to varējām runāt nedēļām.
PASLĒPES
paslēpes gan spēlēja visi,vecumā no 8 līdz pat 15 gadiem,visi spēlējām paslēpes vai tuk-tuk (bija jāpieklauvē pie durvīm). Tas bija tik jautri,mēs spēlējām tik ilgi līdz pat mammas mūs jau meklēja,bet tajos laikos nebija mobilie telefoni katram 8 gadniekam,mammas nāca un meklēja,bet mēs spēlējām pa visu ielu,katrs citur noslēpušies,parasti gan kāds no cita stūra skrēja,piesita pie durvīm un tad teica - TUKTUK PAR VISIEM - tā bija jautrākā izklaide tajos laikos,un par staigāšanu uz veikalu vispār bija jāizmirst,mamma uzsmērēja maizītes un pēctam arī visi kopā sēdējām un ēdām,dažiem bija siermaizītes,bet dažiem līdzi bija bulciņas,viņiem nācās dalīties un čikāties par to kurš dabūs pēdējo gabaliņu.
Spēlējāmies ar ūdenspistolītēm,jā tieši tādām kā attēlā,viņas nebija tik krutas kā mūsdienās,ja nu kādam vēl tādas ir,pašlaik visiem mazajiem labākajā gadījumā ir bumbiņpistoles,vai arī gaisenes.
Braukājāmies ar riteņiem uz ātrumu protams,parasti bija tā - kurš pirmais aizbrauc līdz noteiktai vietai iegūst bulciņu,vai otra bērna saldumu,kas nu kuram bija līdz. Atceros ka pati šķīros no savas bārbijas,ko vienmēr nēsāju līdz,bet par bārbijām..nākamajā bildē.
Bārbijas,jā tās man mainījās ik pa pāris nedēļām,tiku pie jaunām bārbijām un beigās to bija daudz,tajos laikos, (kas nemaz nebija tik sen) bārbija maksāja 1ls,bet tagad nesen iejot veikalā visur redzamas tās jaunās bārbijas ar komplektiem un tās maksāja pāri 10ls.
Ar savu labāko draudzeni vienmēr pielējām bļodiņu pilnu ar ūdeni,no kastes uztaisījām mājas un bijām stilīgas,spēlējāmies ākstījāmies un mums bija ļoti jautri,dažreiz arī aicināju savu draugu (puisi) spēlēties un viņš piekrita. Bet keni bija kaut kas unikāls,braucām ar mammu uz Rīgu un nopirkām kenu,tie tik bija prieki,skatījos un jau autobusā ar viņu spēlējos. (biļešu cenas līdz rīgai tad bija vien 1,20ls,bet tagad jau 2,90ls)
Parasti kādam no draugiem bija mazā vanniņa (plastmasa) un tad nu visi ciema draugi saskrēja viņā pļunčāties,tas tik bija piedzīvojums,tikai pēctam mamma mūs bāra,jo atnācām slapji un bieži vien saslimām.
Saplēsts celis bija mūsu vislielākā traģēdija,redzējām asinis,bļāvām cik spēka,likām mammai likt plāksterus,smērītes un tas laikam arī bija vistrakākais manā bērnībā - sāpošs celis. :C
Vienmēr likās stilīgi būt pieaugušam,neviens tev neskrieņ pakaļ,nebļauj,tu vari darīt ko vēlies,bet augot mēs saprotam gluži pretējo..
Multenes,tās bija daudz labākas,tur nešaudījās nedarīja pāri,man vismīļākā bija tieši sūkļu bobs, scooby doo un eds edis edijs.Parasti ap 16:00 sākās multenes un tad jau biju pie tv! gatava! Tagad to tik vien redzi kā multenēs sit,šauj un māca sliktas lietas.
Reiz pat brālis skatoties multenes,aizgājis un mazgājis zobus ar ziepēm,tikai iespaidojoties no multenes,nosaukumu nepateikšu.
Kad biju maza man nebija nedz datora nedz mobilā,bet vienalga biju laimīga,priecīga,gāju pie draugiem nevis zvanīju,dzīve bija fantastiska.Nebija nekādu problēmu un mums neinteresēja cik viss maksā.
Ceru ka patika. :)
Pluss par centibu. :*