Tie, kas baletu iepazinuši, iemīlējuši, ir sajūsmā un gūst patiesu baudījumu no katras redzētās izrādes.
Vairumam tomēr šo dejošanas stilu grūti pieņemt.
Varbūt tādēļ, ka parasti nepatīk tas, kas liekas svešs nesaprotams?
Un pilnīgi noteikti kādā televīzijas programmā redzētie baleta sižeti nevar dot patiesu priekšstatu par baleta mākslu, nekā tas ir, skatot izrādi paša acīm. Balets – dzelžaina disciplīna Tad, kad redzi baleta mākslinieku uzstāšanos, kad vēro, cik graciozi viņi izpilda katru pagriezienu, lēcienu, cik gaisīga un eleganta ir katra rokas, kājas un ķermeņa kustība, tā vien šķiet, ka dejot baletu ir tīrais nieks.
Vajag tikai mazliet patrenēties, apgūt deju soļus un – aiziet! Nekā nebija! Lai kļūtu par baletdejotāju un jau esot profesionālim, jārēķinās ar ļoti smagu darbu. Katru dienu. "Balets no dejotāja prasa ļoti augstu pašdisciplīnu, pilnīgu atdošanos šim mākslas veidam un nepārtrauktu pilnveidošanos, kustību noslīpēšanu pat līdz spēku izsīkumam.
Balets ir tehnika, stingra metodika, tādēļ pat pareizāk būtu teikt taisīt baletu, nevis dejot.
Gluži tāpat kā māju uzceļ ķieģeli pa ķieģelim, tā arī baleta izrādi iestudē, pie vienas kustības liekot nākamo."