Kā apgalvots ziņojumā, PSRS vadībai bija nepieciešama "vērā ņemama pacietība un pedagoģiskais talants", lai pārliecinātu Kastro par to, ka šāda rīcība ir nevietā. Uz Kubu tika nosūtīti eksperti, lai izskaidrotu Kastro, kādas ekoloģiskās sekas, tajā skaitā Brīvības salai, būs kodoltriecienam. Šādu darbību rezultātā, pēc ziņojuma galvenā informācijas avota, padomju ģenerāļa Andriana Daniļeviča domām, Fidels Kastro mainīja savu viedokli.
„Kopumā tā dēvētais „incidents ar Kastro” liecina par to, ka ASV prezidenta Ronalda Reigana administrācija tolaik būtiski pārvērtēja PSRS kodolambīcijas,” atzīmē izdevums.
Jāatgādina, ka aukstais karš bija globāla ģeopolitiska, ekonomiska un ideoloģiska konfrontācija starp Padomju Savienību un tās sabiedrotajiem no vienas puses, un ASV un to sabiedrotajiem. Aukstais karš ilga no II Pasaules beigām līdz pat 1990. gadu sākumam. Par konfrontācijas cēloni kļuva Rietumu (galvenokārt Lielbritānijas un ASV) bažas, ka aizvien lielāks skaits Eiropas valstu var nonākt PSRS ietekmes zonā.
Aukstā kara ietvaros 1962. gadā Kubā izcēlās tā dēvētā Karību krīze, kuras rezultātā pasaule nonāca uz kodolkara robežas. Karību krīze radās sakarā ar konfrontāciju Berlīnes mūra būvniecības dēļ. Tiešais krīzes cēlonis bija padomju raķešu ar kaujas kodolgalviņām slepena izvietošana Kubā. Operācija tika īstenota pēc Ņikitas Hruščova personiska norādījuma, ar Kubas līdera Fidela Kastro piekrišanu. Lēmums par raķešu izvietošanu Kubā tika pieņemts 1962. gada vasarā, padomju delegācijas vizītes laikā Brīvības salā. Delegāciju ar izdomātā vārdu vārdu vadīja padomju maršals Birjuzovs. PSRS raķešu esamību Kubā kategoriski noliedza, tomēr amerikāņi ar aerofotogrāfiju palīdzību atrada neapgāžāmus pierādījumus.
Valda uzskats, ka Hruščovs šādi centās likvidēt ASV toreizējo pārākumu kodolbruņojuma ziņā, kas bija gan skaitlisks (ASV rīcībā 1962. gadā bija aptuveni 17 reižu vairāk kaujas kodolgalviņu), gan taktisks (amerikāņu raķetes bija izvietotas tiešā PSRS robežu tuvumā – Turcijā). Tāpat svarīga loma bja PSRS līdera centieniem pasargāt Kubu no iespējamā amerikāņu uzbrukuma pēc tam, kad 1961. gada aprīlī kubiešiem izdevās atsist desanta izcelšanu Cūku līcī.
22. oktobrī ASV prezidents Džons Kenedijs televīzijā paziņoja par Kubas blokādes no jūras puses sākumu, lai neļautu padomju kuģiem apmeklēt salu. Jautājums bez panākumiem tika skatīts ANO Drošības padomē, un abas puses aktīvi pārsprieda uzbrukuma variantus. Tomēr ASV prezidents Kenedijs neļāvās militārpersonu ambīcijām un sāka personiskas sarunas ar Hruščovu, izmantojot tiešos telefona sakarus starp Maskavu un Vašingtonu.
28. oktobrī Hruščovs vēstījumā Kenedijam paziņoja par raķešu demontāžu, gan izvairoties no tiešiem formulējumiem (raķešu izvietojuma fakts padomju presē tika noliegts līdz pat Mihaila Gorbačova nākšanai pie varas). Apmaiņā pret šo lēmumu Savienotās Valstis piekrita izvest savus kodolieročus no Turcijas, kā arī oficiāli atteicās no jebkādiem mēģinājumiem bruņotā ceļā nomainīt Kastro režīmu. Vairāk informācijas: "Le Figaro" - Le jour où Moscou a dissuadé Cuba d'atomiser les Etats-Unis >>> Saistītais raksts: Versija: Fidels Kastro nodeva Če Gevaru pēc pavēles no Maskavas >>> Saistītais raksts: Fidels Alehandro Kastro Russ, kuram Džons Kenedijs solīja drīzu galu >>> Saistītais raksts: 2009. gada 1. janvāris - kubiešu revolūcijas piecdesmitā gadadiena >>>
