Profesors Kolins Praiss uzskata, ka pērkona negaiss ir nesen atklātā fenomena katalizātors. Šo fenomenu sauc par "gariem". Telavivas universitātes zinātnieku komanda ir vadošie šī fenomena pētnieki pasaulē. Patlaban profesora vadītā grupa nodarbojas ar "ziemas garu" izpēti, lai uzzinātu, kā šī parādība uzrodas ziemeļu puslodē ziemas mēnešos. "Gari ir redzami pārsvarā virs visiem pērkona negaisiem," skaidroja profesors Praiss. "Tie atrodas augstu debesīs un ilgst tikai niecīgu daļu no sekundes." Lai arī patlaban nav īsti skaidra šo uzliesmojumu izcelsme un nozīme, profesors uzskata, ka cilvēki, ieraugot šo skatu, domā, ka ir redzējuši NLO. "Gari" ir uzliesmojumi atmosfēras augšējos slāņos - 50 līdz 120 kilometru augstumā, kas ir daudz augstāk par slāni, kur veidojas parastais zibens (10 līdz 15 km). "Zibens pērkona negaisa laikā inducē elektrisko lauku augšējos atmosfēras slāņos, radot šo uzliesmojumu, kuru mēs saucam par garu," skaidroja profesors Praiss. "Tagad mēs zinām, ka šos uzliesmojumus rada īpašs zibens paveids."
Lai arī šis fenomens eksistē ļoti sen, pirmo reizi to piefiksēja un aprakstīja 1989. gadā. Šos uzliesmojumus atklāja nejauši, kad tika kalibrēta zvaigžņu pētīšanai izmantojamā kamera, kas bija vērsta pret mākoņiem, virs kuriem tika reģistrēti šie neparastie gaismas efekti. "Gari, kas novērojami pērkona negaisu laikā, nerodas paši par sevi. Ir vesela atmosfēras efektu grupa, pie kuriem pieder arī tā dēvētie "elfi", "goblini" un "troļļi"," teica profesors Praiss. Šie uzliesmojumi "dejo" debesīs, tādejādi cilvēki tos varētu viegli noturēt par citplanētiešu lidaparātiem. Šobrīd Telavivas universitāte sadarbojas ar Atvērto universitāti un Ebreju universitāti, lai iegūtu šī fenomena 3 dimensiju attēlu, kas palīdzētu labāk izprast struktūru. Ar īpašām kamerām tiek novēroti negaisa mākoņi, kad tie vēl atrodas virs Vidusjūras. Profesoram Praisam ir izdevies nofotografēt interesantus, cirkulārus "garu" paveidus, kas atgādina dzimšanas dienas torte sveces. "Šīs sveces ir aptuveni 25 kilometrus garas un to sveču kopas diametrs ir aptuveni 70 kilometri - tā izskatās kā milzīga dzimšanas dienas torte," piebilda Praiss.Tā kā šis fenomens novērojams tik augstu, zinātnieki domā, ka tas varētu ietekmēt ozona slāni. "Tā kā garus var novērot reti, visticamāk tiem nav globālas ietekmes," teica Praiss. "Bet mēs to vēl pētam."
