Atmiņa ir brīnumaina cilvēka īpašība – tā nodrošina mūsu eksistenci un dzīvi kopumā, taču vienlaikus tā ir visai maz izpētīta. Kā psiholoģisks process, informācijas glabāšana un papildināšana visu laiku ir nepabeigta un to bieži vien ietekmē dažādi destruktīvi spēki jeb tautā dēvētie "atmiņas zagļi”. Šie spēki var būt gan ārēji, gan iekšēji un var ietekmēt dažādus atmiņas slāņus – sajūtu, īstermiņa un ilgtermiņa atmiņu.
Esam izdalījuši izplatītākos "atmiņas zagļus”, ar kuriem jāuzmanās, ja vēlaties, lai jūsu smadzenes funkcionētu pilnvērtīgi.
Smēķēšana
Lai arī visi zinām par šī netikuma kaitīgumu, tikai retas apzinās, ka smēķēšana nodara ļaunumu arī atmiņai. Pētījumi rāda, ka smēķētājiem (jo sevišķi cilvēkiem pusmūžā un vecākā gadagājumā) ir pasliktināta atmiņas un izziņas spēja (salīdzinājumā ar nesmēķētājiem). Tiesa, ir pagrūti to saistīt kopā ar citiem smēķētāju paradumiem (mazkustīgu dzīvesveidu, piemēram), taču fakti ir visai pārliecinoši par sliktu cigarešu kūpinātājiem. Tāpēc ieteicams atmest nekavējoties! Un arī marihuāna īstermiņa atmiņai ir nopietns apdraudējums.
Iespējams, kāds vaicās: „Bet kā ar apgalvojumu, ka nikotīns stimulē atmiņu?”. Jā, nikotīns savā ziņā tik tiešām to dara (sekmē vairākas īstermiņa atmiņas zonas), taču ilgtermiņā smēķēšana rada bēdīgas sekas.
Nepietiekams uzturs
Kā jebkuram dzinējam, kas darbināms ar degvielu, arī jūsu smadzenēm nepieciešama barība (jo sevišķi glikoze). Ja tās trūkst, smadzenes nespēj darboties par visiem 100%. Tas nav nekāds pārsteigums, jo mēs visi jūtamies neadekvāti, kad ķermeni ir pārņēmis liels nogurums vai izsalkums. Sevišķi jāizdala B1 vitamīna (tiamīna) trūkums, kas pazīstams ar nosaukumu Korsakova sindroms. To parasti izraisa hronisks alkoholisms vai slikts uzturs, un sindroms var novest pie nopietnas atmiņas pasliktināšanās vai specifiska amnēzijas veida, kurā cilvēks vairs neatšķir reālas atmiņas no iedomātām.
Herpes vīruss
Šis ir tikai viens no faktoriem (arī Alcheimera slimība, trieka vai depresija var tikt minēti šajā sarakstā), kas nopietni var bojāt smadzenes. Lai arī vairumā gadījumu šis vīruss neliks aizmirst kolēģa vārdu vai vietu, kur atstājāt atslēgas, nopietnākas slimības formas (piemēram, herpes simpleksais encefalīts) var radīt ievērojamu atmiņas zudumu. Parasti tam seko citas, daudz bīstamākas komplikācijas. Herpes encefalīts ir smadzeņu iekaisums un vienlaikus viena no nopietnākajām cilvēka centrālās nervu sistēmas infekcijām. Par laimi, šī slimība ir visai reta un var tikt izraisīta tad, ja herpes vīruss iekļūst smadzenēs caur sejas nerviem.
Dzeršana
Alkohola lietošana lielā daudzumā ir vēl viens „atmiņas zaglis”. Daudziem no mums pēc trakulīga vakara ir bijušas problēmas ar atmiņu - tā dēvētā "bezfilma". Taču regulāra iedzeršana ir daudz nopietnāka problēma, kas jauniem cilvēkiem atspēlējas turpmākajos dzīves gados. Lai arī pētījumi vēl nav līdz galam pārliecinoši, vienu gan jums varam ieteikt – dzeriet ar mēru!
Hipnoze
Hipnozē darītās lietas un teiktie vārdi vienmēr tiek aizmirsti. Tas ir vienkārši. To rada tā saucamā pēchipnozes amnēzija un tā skar tos, kas tic hipnozei un jau laikus sev iestāsta, ka pēc seansa viss būs aizmirsts. Tiesa, parasti šis efekts ir īslaicīgs un ar speciālām metodēm atmiņā šīs lietas var atsaukt. Šodien hipnozi izmanto arī tam, lai atsauktu atmiņā dažādus notikumus. Zinātnieki strādā pie tehnoloģijām, kas varētu atmiņā atgriezt notikumus un lietas, neizmantojot "atmiņas zagli” – hipnozi.
Stresa pilni notikumi
Visa psihoanalīze balstās uz faktu, ka šokējoša notikuma gadījumā prāts paņem savā varā atmiņu un noglabā to dziļā apziņas stūrī. Lai arī neviens neapstrīd stresa pilnu notikumu ietekmi atmiņas pasliktināšanās gadījumā, zinātnieki strīdas par to, vai psihoanalīzes seansā cilvēks tik tiešām to atgūst. ASV Psihologu asociācija šobrīd karsti debatē par to, ir vai nav iespējams atšķirt atgūtu atmiņu no viltus atmiņas. Katrā ziņā 100% pierādījumu par to vēl nav.
Neaizmirsti mani!
