Ņemot vērā debess ķermeņa lielos izmērus, zinātnieki nevar saprast,
kādēļ asteroīds nav fiksēts vēl 2000. gadā, kad tas atradās pietiekami
tuvu Zemei. Pašlaik 2009 HC82 atrodas tālu aiz Marsa orbītas.
Astronomi, kuri atklāja asteroīdu 2009 HC82, cer jau tuvākajā nākotnē iegūtu vairāk informācijas par tā kustību un precīzāk aprēķināt 2009 HC82 orbītu. Tāpat pastāv iespēja, ka beidzot būs iespējams izprast mīklaina debess ķermeņa dabu.
Pa šādu neparastu orbītu riņķojoša asteroīda daba, zinātniekiem joprojām nav skaidra. Līdzīgi pārvietojas komētas, kuras radušās Saules sistēmas nomalēs, bet pēc tam „ievilktas” tās iekšienē, pateicototies planētu pievilkšanas spēkam. Iespējams, ka asteroīdi, kas pārvietotajās pa tamlīdzīgām orbītām, kuras tiek dēvētas par retrogrādām (retrograde orbit), ir izdegušās komētas.
Ziņas par asteroīdiem, kuri ir potenciāli bīstami Zemei, periodiski parādās masu informācijas līdzekļos. Jāatgādina, ka marta sākumā masu informācijas līdzekļi vēstīja, ka garām Zemei palidojis asteroīds 2008 DD45, kura izmēri līdzinājās Tunguskas meteorīta izmēries. Asteroīds palidoja garām Zemei tikai 72 tūkstošu kilometru attālumā no planētas virsmas. Tas ir mazāk nekā piektā daļa attāluma līdz Mēnesim un tikai divas reizes vairāk, nekā attālums līdz pavadoņiem ģeosinhronajā orbītā. Asteroīda diametrs varēja būt no 20 līdz 50 metriem.
Astronomi, kuri atklāja asteroīdu 2009 HC82, cer jau tuvākajā nākotnē iegūtu vairāk informācijas par tā kustību un precīzāk aprēķināt 2009 HC82 orbītu. Tāpat pastāv iespēja, ka beidzot būs iespējams izprast mīklaina debess ķermeņa dabu.
Pa šādu neparastu orbītu riņķojoša asteroīda daba, zinātniekiem joprojām nav skaidra. Līdzīgi pārvietojas komētas, kuras radušās Saules sistēmas nomalēs, bet pēc tam „ievilktas” tās iekšienē, pateicototies planētu pievilkšanas spēkam. Iespējams, ka asteroīdi, kas pārvietotajās pa tamlīdzīgām orbītām, kuras tiek dēvētas par retrogrādām (retrograde orbit), ir izdegušās komētas.
Ziņas par asteroīdiem, kuri ir potenciāli bīstami Zemei, periodiski parādās masu informācijas līdzekļos. Jāatgādina, ka marta sākumā masu informācijas līdzekļi vēstīja, ka garām Zemei palidojis asteroīds 2008 DD45, kura izmēri līdzinājās Tunguskas meteorīta izmēries. Asteroīds palidoja garām Zemei tikai 72 tūkstošu kilometru attālumā no planētas virsmas. Tas ir mazāk nekā piektā daļa attāluma līdz Mēnesim un tikai divas reizes vairāk, nekā attālums līdz pavadoņiem ģeosinhronajā orbītā. Asteroīda diametrs varēja būt no 20 līdz 50 metriem.
Vairāk informācijas: "New Scientist" - Nearby asteroid found orbiting sun backwards >>>
Saistītais raksts: Vai Saules sistēmā vēl kaut kur varētu slēpties masīva planēta vai pat otra zvaigzne?
Saistītais raksts: Zinātnieki attaisnojuši meteorītu, kurš tradicionāli tiek uzskatīts par dinozauru slepkavu >>>
Saistītais raksts: Zinātniekiem pirmoreiz izdevies pilnībā izsekot "krītošās zvaigznes" trajektoriju >>>
Saistītais raksts: Cik reāla ir negaidītas Zemes sadursmes ar citiem kosmiskajiem objektiem iespējamība >>>
Saistītais raksts: Gandrīz blakus Zemei garām palidojis Tunguskas meteorīta izmēru asteroīds >>>
Saistītais raksts: Zinātnieki secinājuši, ka pēc nepilniem 200 gadiem Zemei draud sadursme ar lielu asteroīdu >>>
Saistītais raksts: Asteroīda trieciens savulaik "samainījis vietām" Mēness puses >>>