hey.
Rakstot šo rakstu, man bija lieliska iespēja, parunāt ar vecākiem, un uzzināt, ko tad viņi tajā laikā darīja, ar kādām mantām spēlējās.
Visvairāk man palīdzēja mamma, kura man stāstīja, par katru šo mantu, un man ir prieks,ka tagad es zinu, kā bija viņu bērnībā, patiešām kolosālajā bērnībā!
Enjoy! :) 
Spēļu konsole - tajā laikā, laikam varētu šo salīdzināt ar mūsdienu Playstation, ieliki spēli, Super Mario, utt, un tik rāvi vaļā.
Īstenībā, jau šī konsole, nav nemaz tik veca, jo man pašai arī tādu nopirka, es tikai nesajēdzu, kā viņa bez tās spēles, kuru ieliek vidū darbojās, jo man tāpat viņa gāja, kas tik tur nebija, pikačū, olimpiskās spēles, futbols, mašīnas, jā, es biju laimīgākais bērns uz pasaules, žēl, tikai, ka nu jau šī spēle, ir pārstājusi iet, un atdevusi galus, bet atmiņas, ir satriecošas ;)
Nu šī, bija kruta manta, tikai īsti mamma neatceras, kā viņu sauca, bet vienīgi, viņa man varēja par viņu pastāstīt.
Ar šo, kādus tik brīnumus, mamma nedarīja, cilāja, no vienas puses, uz otru, meta uz leju, un tad pievilka, klāt, apmēram kā jojo, tikai daudz, daudz krutāks.
Tā saucamās, sprāgstvielas. Mamma, atceras, ka šos viņi sprādzinājuši uz nebēdu, sprāga viņi patiešām pamatīgi, un kāda bija smaržā, vienkārši nav vārdos aprakstāms, sērs, un nez kā vēl sajaukums, bet bija jautri, noteikti!
Protams, kur nu bērnība bez konstruktora, ko tik no šī nevarēja izgatavot, varēja ņemties daudzas stundas, ar šo, vienīgi uzgrieznīšu vienmēr pietrūcis. Mamma atceras, ka lielie brāļi viņai no konstruktora lellēm mēbeles taisīja, vispār jaukus brīžus un garas stundas, ar šo varēja pavadīt!
Jā, šī spēlīte, nodarbina arī mūsdienu bērnus, un domāju, ka nodarbinās mūžīgi. Ikviens, gribēja dabūt visus riņķīšus virsū, bet, lai to izdarītu, bija vajadzīga pacietība, un mērķtiecība. Mamma teica, ka viņa ar lielajiem brāļiem, cīnījusies, kurš tad šoreiz spēlēs, un viņa spēlēja tik ilgi, līdz tas saplīsa, un ūdens, viss izlīja ārā!
Visu iemīļotais kubiks - rubiks. Īstenībā, jau viņu grūti salikt, vienīgais, mamma atceras, ka ar šmaukšanos, gan tas bija viegli. Kad neviens neskatījās, viņa noplēsa, uzlīmes, un salīmēja, virsū, tā lai izskatītos, ka viņš būtu salikts, bet nu ja ļoti centās, tad varēja arī salikt nešmaucoties.
Veco laiku, galda hokejs, šitā, bija ekskluzīva manta, līdzīgs, mūsdienu, tikai protams, parastāks, bet jautrība jau tā pati. Šajā protams, nav somija un zviedrija, bet kruts, jau tāpat viņš izskatās. Mamma šito rāva vaļā arī ar brāļiem, bet viņa vienmēr palika zaudētājos, jo protams, puiši, jau lielāki, hokeja speci!
Aī, cik, daudz naudiņas, tik šeit, nevarēja salikt, tad nemaz nevajadzēja, naudas maku, jo bija šis, katreiz kā gāja uz veikalu, šis bija jāņem līdzi, un kā mamma saka, viņš bija arī ērts!
Tā kā mamma būdama meitene, spēlējās ar lellēm, tad šo viņa atceras, pavisam skaidri. Ak, kā gribējās, lai no visām, mazajām klasesiedrenēm, manai papīra lellei, būtu visskaistākā kleita, apģērbs, kurpes. Arī es vēl tiku pie šādas papīra lelles, tikai milzīgākas, un tie tērpi vairāk bija ziemai, bet man tāpat dikti patika, jo man vienīgajai no klases, mūsdienās, ir šāda lelle.
Un, visbeidzot, galda basketbols, jā, kā es viņu tagad gribētu, izskatās, tik ūber kruts. Šis protams, bija mazliet grūtāks par galda hokeju, jo grūtākais jau bija trāpīt, bet nu man liekas, ka kādas stundiņas ar šo mani arī nodarbinātu.
Paldies, par lasīšanu, ceru, ka jums patika! 
Jājautā cik tavai mammai gadu, un cik tev? man ir 25 un ar visām mantām esmu spēlējies. Piem žiletons parādijās 93ajaa gadā, un man to atnesa z-svētku vecītis svētkos uz 94to :)
