Ārpuspasaule: Milzīgās gāzu lodes 4

Lainto007

31 1

Vai jūs esat aizdomājies par zvaigznēm kur tās atrodas, vai arī kā tās radušās?

Domājuši no kā vispār radās bezgalība, pat tagad vēl šo mistiku zinātnieki nav atklājuši!

Es veidošu šos rakstus kas jums liks aizdomāties par nākotni un dzīvi uz zemes.

Tad nu sākam ;)

Es zinu kad tev var patikt šis un iegūsi daudz patiesu informāciju :)

P.S. Informācija nav, Nav ņemta no interneta! :)

Es centos veidot 2. bildi :D

Raksts Pacelts

Nakti pie debesim zvaigznes... Autors: Lainto007 Ārpuspasaule: Milzīgās gāzu lodes

Nakti pie debesim zvaigznes izskatas ka siki, spozi punktini. Tacu zvaigznes nav mazas. Patiesiba tas ir milzigas, kvēlojošas gāzu lodes. Zvaigznes izskatās mazas tikai tāpēc, ka tās atrodas miljoniem miljonu kilometru attālumā. Ja varētu nokļūt tuvāk pie kādas zvaigznes, tad ieraudzītu, ka tā ir līdzīga mūsu Saulei. Arī Saule ir zvaigzne.

Kādēļ dažas zvaigznes eksplodē... Autors: Lainto007 Ārpuspasaule: Milzīgās gāzu lodes

Kādēļ dažas zvaigznes eksplodē?: Lielākās zvaigznes sava mūža beigās eksplodē. Izplešoties tās kļūst par grandioziem pārmilžiem. Pārmilži ir nepastāvīgi, - tie sabrūk un sadalās gabalos milzīgas eksplozijas rezultātā, kuru sauc par pārnovas uzliesmojumu. To spožums ir tik liels, kādu varētu radīt miljadiem Sauļu vienlaikus. Vai zvaigznes pastāv mūžīgi?: Tāpat kā dzīvās būtnes, arī zvaigznes piedzimst, kļūst vecākas un pēc kāda laika mirst. Apakšējos attēlos redzami divi dažādi veidi, kādos zvaigzne beidz savu mūžu. Pēc kāda laika, kuru zvaigzne ir pavadījusi, nepārtraukti spīdēdama, tā palielinās un kļūst par Sarkano Milzi. Daļa sarkano milžu sarūk vispirms par balto punduri, tad - par melno punduri. Citas zvaigznes izplešoties no sarkanajiem milžiem kļūst par pārmilžiem. Pēc tam tās eksplodē kā pārnovas un kļūstot par Pulsāru vai Melno caurumu.

izveidot rakstu izveidot testu

Reklāma

Cik lielas ir zvaigznes Vienas... Autors: Lainto007 Ārpuspasaule: Milzīgās gāzu lodes

Cik lielas ir zvaigznes?: Vienas zvaigznes izmērus varam noteikt precīzi, jo tā atrodas tik tuvu. Tā ir mūsu zvaigzne - Saule. Saules diametrs ir aptuveni 1 400 000 kilometru. Viņi ir atklājuši, ka ir daudz zvaigžņu, kas ir ievērojami lielākas. Astronomi sauc Sauli pa pundurzvaigzni, jo sarkanie milži ir vēl desmitiem reižu lielāki nekā Saule un pārmilži ir vēl desmitiem reižu lielāki nekā sarkanie milži. Daļai pārmilžu diametrs sasniedz 400 miljonus kilometru.

Cik karstas ir zvaigznes... Autors: Lainto007 Ārpuspasaule: Milzīgās gāzu lodes

Cik karstas ir zvaigznes?: Zvaigznes ir milzīgas, karstas gāzu lodes, taču to temperatūra ir ļoti atšķirīga. Zvaigžņu temperatūru astronomi var noteikt pēc to izstarotās gaismas krāsas un spožuma. Tādu dzeltenīgu zvaigžņu kā, piemēram, Saule, temperatūra ir aptuveni 5500 °C. Salīdzinājumā ar to blāvas, sakanas zvaigznes temperatūra ir aptuveni 3000 °C, bet spožai, zilganbaltai zvaigznei tā ir 30 000 °C.

Kas melnos caurumus padara... Autors: Lainto007 Ārpuspasaule: Milzīgās gāzu lodes

Kas melnos caurumus padara melnus?: Pēc pārnovas eksplozijas zvaigznes pārpalikumi strauji saraujas. Ja zvaigzne ir bijusi patiešām liela, tad no tās nepaliek pāri gandrīz nekas. Izveidojas tikai neliels telpas apgabals, kurā ir ļoti spēcīga gravitācija. Tā ir tik liela, ka nelielais apgabals ierauj sevī visu, kas tam atrodas tuvumā, arī citas zvaigznes. Nosaukums "Melnais caurums" radies tādēļ, ka tā pievilkšanās spēks ir tik milzīgs, ka pat gaisma nespēj tam pretoties.

Reklāma

Kas ir pulsārs Mazākā zvaigzne... Autors: Lainto007 Ārpuspasaule: Milzīgās gāzu lodes

Kas ir pulsārs?: Mazākā zvaigzne, kas eksplodē kā pārnova, mūža beigās kļūst par mazu zvaigzni - pulsāru. Tā ir ieguvusi šo nosaukumu pulsāciju dēļ - zvaigzne izstaro enerģijas impulsus. Astronomi uzskata, ka pulsāri ātri griežas un izstaro enerģiju šauros kūļos. Uz Zemes šos enerģijas impulsus novēro, kad staru kūlis aiztraucas zemei garām.

Kādēļ zvaigznes mirgo Kad... Autors: Lainto007 Ārpuspasaule: Milzīgās gāzu lodes

Kādēļ zvaigznes mirgo?: Kad paskatāmies ugšup debesīs, varam redzēt tūkstošiem zvaigžņu, kuru izstarotā gaisma sasniedz Zemi. Taču tā nav vienmērīgi spoža. Šķiet ka zvaigznes mirgo jeb nemitīgi maina spožumu. Patiesībā zvaigžņu starojums ir vienmērīgs, bet gaisa plūsmas Zemes atmosfērā izraisa zvaigznes gaismas izplatīsanās virziena nobīdi. Daļu gaismas uztver mūsu acis, daļa atstarojas. Šī iemesla dēļ, raugoties no Zemes, šķiet, ka zvaigznes mirgo.

31 1 4 Ziņot!

Ieteikt: 0 0 0