Tautā par čammīgiem un neizdarīgiem tiek lietoti teicieni: „Tāds kā āpsis” vai „Velkas kā āpsis”. Salīdzinājums diezgan precīzs, jo āpsis ir pēdminis, kurš soļo lēni, ejot atbalstās uz visas pēdas. Kā jau iepriekš minēts, barības meklēšanas aktivitātes sākas krēslā vai tumsā, tāpēc padarītā darba sekas var novērot, bet noslēpumaino augsnes kultivētāju ne. Nakts darba vajadzībām tiek izmantota laba oža un racējinstrumenti – ķepas ar kārtīgiem nagiem. Deguns labi piemērots celmu, caurumu, alu un spraugu izšņakarēšanai. Ar ķepām tiek „uzrakta” augsnes virskārta, krietni izjaukti skudru pūžņi, izkašņātas vecas zaru kaudzes, satrupējuši koki. Čammīgo raksturojumu vēl papildina fakts, ka āpsim ir vāja dzirde un vēl vājāka redze. Uzskata, ka āpsis tālāk par pieciem metriem neko neredz. Tomēr no tā nevar izmukt augsnē paslēpušies kukaiņi un kāpuri, gliemeži, miegaini abinieki un rāpuļi, kam ir naksnīgs dzīves veids. Āpsis nepaiet garām arī uz zemes ligzdojošo putnu olām, mazuļiem, ja vien tiek klāt, nogaršo arī pelēnus, zaķēnus un citus zvēru mazuļus. Pie gaļas jāuzēd arī salāti! Āpsis izvēlas avenes un zemenes, retāk mētrājos vai purvos augošās brūklenes, mellenes, lācenes un zilenes. Kad nekā cita nav – arī augu saknes un sēnes. Uz rudens beigām, pirms ziemas guļas, un tāpat arī pavasarī pamostoties, āpsis sāk negausīgi baroties, apēdot visu, kas vien pieejams. Te arī izskaidrojums, ka āpšu saime barības meklējumos dodas tuvāk cilvēkiem un pārbauda, vai viņu saimniecībā ir kas piemērots.
Āpsi5
5
1
Āpsis (Meles meles) ir augumā lielākais starp sīkajiem un
lokanajiem sermuļveidīgo zvēru dzimtas radiniekiem. Tiem, kuri āpsi
redzējuši savvaļā vai zoodārzā, atmiņā paliek
sudrabaini-pelēki-melnbaltais kažoks. No purniņa pāri acīm abpus galvai
dabas māte iezīmējusi spilgti melnas joslas. Arī ausis ir pieskaņotas -
melnas ar baltām maliņām. Ķermenis diezgan drukns, bet galva liekas
proporcionāli pārāk maza. Pieaudzis āpsis ir apmēram 60-90 centimetrus
garš. Rudenī, gatavojoties ziemas guļai, svars var pārsniegt 20
kilogramus. Toties pavasarī, kad visas rezerves iztērētas, no alas
izlien svara vērotāju čempions, kurš zaudējis pusi vai pat divas
trešdaļas svara.
Tautā par čammīgiem un neizdarīgiem tiek lietoti teicieni: „Tāds kā āpsis” vai „Velkas kā āpsis”. Salīdzinājums diezgan precīzs, jo āpsis ir pēdminis, kurš soļo lēni, ejot atbalstās uz visas pēdas. Kā jau iepriekš minēts, barības meklēšanas aktivitātes sākas krēslā vai tumsā, tāpēc padarītā darba sekas var novērot, bet noslēpumaino augsnes kultivētāju ne. Nakts darba vajadzībām tiek izmantota laba oža un racējinstrumenti – ķepas ar kārtīgiem nagiem. Deguns labi piemērots celmu, caurumu, alu un spraugu izšņakarēšanai. Ar ķepām tiek „uzrakta” augsnes virskārta, krietni izjaukti skudru pūžņi, izkašņātas vecas zaru kaudzes, satrupējuši koki. Čammīgo raksturojumu vēl papildina fakts, ka āpsim ir vāja dzirde un vēl vājāka redze. Uzskata, ka āpsis tālāk par pieciem metriem neko neredz. Tomēr no tā nevar izmukt augsnē paslēpušies kukaiņi un kāpuri, gliemeži, miegaini abinieki un rāpuļi, kam ir naksnīgs dzīves veids. Āpsis nepaiet garām arī uz zemes ligzdojošo putnu olām, mazuļiem, ja vien tiek klāt, nogaršo arī pelēnus, zaķēnus un citus zvēru mazuļus. Pie gaļas jāuzēd arī salāti! Āpsis izvēlas avenes un zemenes, retāk mētrājos vai purvos augošās brūklenes, mellenes, lācenes un zilenes. Kad nekā cita nav – arī augu saknes un sēnes. Uz rudens beigām, pirms ziemas guļas, un tāpat arī pavasarī pamostoties, āpsis sāk negausīgi baroties, apēdot visu, kas vien pieejams. Te arī izskaidrojums, ka āpšu saime barības meklējumos dodas tuvāk cilvēkiem un pārbauda, vai viņu saimniecībā ir kas piemērots.
Tautā par čammīgiem un neizdarīgiem tiek lietoti teicieni: „Tāds kā āpsis” vai „Velkas kā āpsis”. Salīdzinājums diezgan precīzs, jo āpsis ir pēdminis, kurš soļo lēni, ejot atbalstās uz visas pēdas. Kā jau iepriekš minēts, barības meklēšanas aktivitātes sākas krēslā vai tumsā, tāpēc padarītā darba sekas var novērot, bet noslēpumaino augsnes kultivētāju ne. Nakts darba vajadzībām tiek izmantota laba oža un racējinstrumenti – ķepas ar kārtīgiem nagiem. Deguns labi piemērots celmu, caurumu, alu un spraugu izšņakarēšanai. Ar ķepām tiek „uzrakta” augsnes virskārta, krietni izjaukti skudru pūžņi, izkašņātas vecas zaru kaudzes, satrupējuši koki. Čammīgo raksturojumu vēl papildina fakts, ka āpsim ir vāja dzirde un vēl vājāka redze. Uzskata, ka āpsis tālāk par pieciem metriem neko neredz. Tomēr no tā nevar izmukt augsnē paslēpušies kukaiņi un kāpuri, gliemeži, miegaini abinieki un rāpuļi, kam ir naksnīgs dzīves veids. Āpsis nepaiet garām arī uz zemes ligzdojošo putnu olām, mazuļiem, ja vien tiek klāt, nogaršo arī pelēnus, zaķēnus un citus zvēru mazuļus. Pie gaļas jāuzēd arī salāti! Āpsis izvēlas avenes un zemenes, retāk mētrājos vai purvos augošās brūklenes, mellenes, lācenes un zilenes. Kad nekā cita nav – arī augu saknes un sēnes. Uz rudens beigām, pirms ziemas guļas, un tāpat arī pavasarī pamostoties, āpsis sāk negausīgi baroties, apēdot visu, kas vien pieejams. Te arī izskaidrojums, ka āpšu saime barības meklējumos dodas tuvāk cilvēkiem un pārbauda, vai viņu saimniecībā ir kas piemērots.
Reklāma
Reklāma
Reklāma
Tev patiks šie raksti
