1. eksokanibālismu - (' viena cilts izmanto otru cilti kā uzkodu :D ) parasti konfliktos starp ciltīm zaudētāju cilts kritušie karavīri šķīrās tikai no dažām ķermeņu daļām (sirds , plaušām, muskuļiem , smadzenēm ) ,šāda veida kanibālisms notika , ne jau izsalkuma dēļ , bet gan rituālu ietvaros , lai liegtu ienaidnieku dvēselēm atriebties un lai uzņemtu nogalināto ienaidnieku spēku un drosmi .
( Ik pa laikam tv ziņās vai kādā zīņu portālā pavīd pa kādam kanibālisma gadijumam Āfrikā ,kur nepārtraukto nemieru rezūltāta ik pa kādam seno tradīciju sekotājam nolemj nedaudz paskrubināt nogalinātos pretiniekus... )
2.Endokanibālisms - šis kanibālisma veids arī nau nekas cits , kā daļa no rituāla . Šis kanibālisma paveids izpaužas , kā mirušo radinieku apēšana šai saluē palikušo radinieku bariņa (reizē bēres un bēru mielasts :D nau vismaz jaciešas kamēr nelaiķis zem zemes , lai varētu kaut ko uzkost ) .Primitīvās ciltis nereti uzskatīja ka aprakšana zemē vai nelaiķa dedzināšana ir ņirgāšanās par viņu , un apēdot mironi viņi tam ļāva turpināt dzīvi caur sevi..
3. Reālais kanibalisms (nejau "krutais" bet tāds kurš tiešām skaitās tāds kura gadijumā cilvēki vienkārši tiek lietoti uzturā .. :P ) Kanibālisms ir sastopams arī kā garīgā slimība (atainojiet zinātnisko nosakumu nevarēju atrast ) , bet tiek uzskatīts , ka slimnieki kuri slimo ar šo garīgo slimību ir pilnība izārstējami (pēc kūres psihenē viņime vairs netecēs siekals skatoties uz resno kaimiņieni :D )
Reālais kanibālisms ir arī sastopams bada laikos , kuģu katastrofās , karos ( otrā pasaules kara laikā , kad tika bloķēta Ļeņingranda kanibālisms tur gāja vaļa uz elles paraušanu . Bēgot no Sibīrijas nometnēm 'vīrieši parasti ņēma līdzi pusaudžus ko aiz muguras mīļi sauca par "konserviem " , jo nēsāt līdzi tik daudz pārtikas lai pietiku visam vairākus simtus kilometru garajam ceļam pie civilizācijas nebija iespējams, tāpec tika notiesāti "konservi " .) ar to arī rakstu beiduz un eju ēst vakariņas :DDDDD