Anneliese Michel
(21.09.52.-01.07.76) bija kādā mazā Bavārijas ciematā dzimusi katoļticīgā,
kuru, kā uzskatīja, bija apsēduši dēmoni. 2 mākslasfilmas- „The exorcism of
Emily Rose” un „Requem”- ir veidotas balstoties uz Anneliese dzīvesstāstu.
Līdz savai nāves dienai 23 gadu vecumā, Anneliese tika pakļauta neskaitāmiem garu izdzīšanas rituāliem. Abi priesteri, kas izpildīja rituālus, un meitenes vecāki tika notiesāti par nevīžību, kā rezultātā iestājās meitenes nāve. Romas katoļu baznīca, kas ir legalizējusi un atbalsta garu izdzīšanas rituālus, paziņoja, ka Anneliese nāves iemesls bija psihiska slimība.
Kopš 1968.g. Anneliese piedzīvoja dažādas lēkmes- ārsti deva slēdzienu: epilepsija. Anneliese tika ievietota klīnikā, bet viņas stāvoklis neuzlabojās. Viņa sāka ciest no depresijas. Būdama īsteni ticīgā, viņa sāka uzskatīt, ka ir garu apsēsta. Medicīniskā ārstēšana nelīdzēja; stāvoklis pasliktinājās. Anneliese sāka kļūt neiecietīga pret dažādiem reliģiskajiem simboliem.
1970.g. jūnijā Anneliese piedzīvoja 3. lēkmi, viņai tika izrakstītas pirmās zāles pret epilepsiju. Šīs zāles meitenei nelīdzēja; viņa pat turpināja runāt ar, kā pati apgalvoja, „dēmona sejām”, kuras tika redzējusi dienas laikā. Anneliese dziļi ticēja, ka tā nav medicīniska slimība, bet saistīta ar reliģiju. Viņa pieteicās uz pirmo garu izdzīšanas rituālu. Tajā pašā mēnesī viņai izrakstīja jaunas zāles- „pericyazine”, kuras izmanto tādu slimību ārstēšanai kā, piemēram, šizofrēnija. 1973.g. novembrī Anneliese uzsāka jaunu zāļu lietošanu un lietoja tās līdz brīdim, kad vairs nebija spējīga neko norīt.
1976.g. 1.jūlijā Anneliese nomira miegā. Autopsijas slēdziens bija- nāves iemesls- nepietiekams uzturs un dehidrācija, kas bija garu izdzīšanas rituālu radītās sekas.
No šiem rituāliem ir saglabājušies foto, audio ieraksti, kuros ir dzirdamas, kā tika uzskatīts, dēmonu balsis.
Līdz savai nāves dienai 23 gadu vecumā, Anneliese tika pakļauta neskaitāmiem garu izdzīšanas rituāliem. Abi priesteri, kas izpildīja rituālus, un meitenes vecāki tika notiesāti par nevīžību, kā rezultātā iestājās meitenes nāve. Romas katoļu baznīca, kas ir legalizējusi un atbalsta garu izdzīšanas rituālus, paziņoja, ka Anneliese nāves iemesls bija psihiska slimība.
Kopš 1968.g. Anneliese piedzīvoja dažādas lēkmes- ārsti deva slēdzienu: epilepsija. Anneliese tika ievietota klīnikā, bet viņas stāvoklis neuzlabojās. Viņa sāka ciest no depresijas. Būdama īsteni ticīgā, viņa sāka uzskatīt, ka ir garu apsēsta. Medicīniskā ārstēšana nelīdzēja; stāvoklis pasliktinājās. Anneliese sāka kļūt neiecietīga pret dažādiem reliģiskajiem simboliem.
1970.g. jūnijā Anneliese piedzīvoja 3. lēkmi, viņai tika izrakstītas pirmās zāles pret epilepsiju. Šīs zāles meitenei nelīdzēja; viņa pat turpināja runāt ar, kā pati apgalvoja, „dēmona sejām”, kuras tika redzējusi dienas laikā. Anneliese dziļi ticēja, ka tā nav medicīniska slimība, bet saistīta ar reliģiju. Viņa pieteicās uz pirmo garu izdzīšanas rituālu. Tajā pašā mēnesī viņai izrakstīja jaunas zāles- „pericyazine”, kuras izmanto tādu slimību ārstēšanai kā, piemēram, šizofrēnija. 1973.g. novembrī Anneliese uzsāka jaunu zāļu lietošanu un lietoja tās līdz brīdim, kad vairs nebija spējīga neko norīt.
1976.g. 1.jūlijā Anneliese nomira miegā. Autopsijas slēdziens bija- nāves iemesls- nepietiekams uzturs un dehidrācija, kas bija garu izdzīšanas rituālu radītās sekas.
No šiem rituāliem ir saglabājušies foto, audio ieraksti, kuros ir dzirdamas, kā tika uzskatīts, dēmonu balsis.
????
