PS-pirmais raksts...ANGĪNA Latīņu val.: angīna Skaidrojums: angina; lat. angina < angere smacēt, žņaugt. Angīna ir vispārēja akūta infekcijas slimība, kuras raksturīgākā izpausme ir slimīgas pārmaiņas aukslēju mandelēs. Retāk angīna skar rīkles (aizdegunes) vai mēles mandeli.
Ar angīnu visbiežāk slimo bērni un jaunieši. Angīna ierosinātāji var būt strutas radoši mikrobi (streptokoki, stafilokoki), kā arī vīrusi (adenovīrusi, herpes vīrusi) un patogēnās sēnes.
Slimību veicina dažādi kairinātāji (termiskie, ķīm., meh.) un organisma pretestības pavājināšanās. Infekcijas organismā var iekļūt no apkārtējās vides, galvenokārt tuvu kontaktu ceļā, cilvēkam nonākot saskarē ar slimnieku, kā arī ar slimnieka lietotiem priekšmetiem; retāk ar inficētu barību — piena un gaļas produktiem.
Angīna var rasties arī sakarā ar mutes un rīkles dobumā vai mandeļu padziļinājumos (lakūnās) esošo mikroorganismu virulences palielināšanos un organisma pretestības samazināšanos nelabvēlīgu ārējo faktoru ietekmē (parasti lokāla vai vispārēja saaukstēšanās).
Pēc slimības smaguma un mandeļu pārmaiņu rakstura nosacīti izšķir 3 klīninskās angīnas formas: kataralo, lakunāro un folikulāro. Nereti viena forma pāriet otrā.
Katarālā angīna — mandeļu virspusējs iekaisums. Jūtamas mērenas sāpes kaklā (tās pastiprinās rīšanas laikā), vispārējs vājums, sāpes locītavās, galvassāpes; t parasti paaugstināta nedaudz, tikai maziem bērniem tā var būt augsta. Slimība var sākties ar vemšanu. Mandeles apsārtušas un pietūkušas, klātas gļotām. Slimība ilgst 3—4 dienas.
Lakunārā angīna — iekaisuma parādības lokalizējas galvenokārt mandeļu padziļinājumos (lakūnās). Lakunārā angīna ir smagāka par katarālo, simptomi stiprāk izteikti. Dažreiz sāpes izstaro uz ausi; t paaugstinās līdz 38° un Vairāk, bērniem — līdz 40°. Aukslēju mandelēs sārtas, pietūkušas, uz tām saskatāmi aplikumi — dzeltenīgi bālas plēvītes, kas reizēm saplūst, bet nekad nepārsniedz mandeļu robežas. Kakla limfmezgli palielināti un sāpīgi. Slimība ilgst 6—7 dienas.
Folikulārā angīna — iekaisums skar mandeļu audus dziļumā. Parasti sākas strauji ar t° paaugstināšanos līdz 40° un drebuļiem. Sāpes kaklā, galvassāpes, lauzošas sāpes locītavās un mugurā, slikta pašsajūta, pastiprināta siekalu atdalīšanās. Žāvas gļotāda stipri sārta, mandeles pietūkušas, uz tām daudz dzeltenīgi bālu, paceltu, sīku strutu pūslīšu, kas spīd cauri plānajai mandeļu gļotāda. Asins analīzē konstatē palielinātu leikocītu daudzumu, paātrinās eritrocītu grimšana. Neatkarīgi no angīna smaguma dažreiz pievienojas komplikācijas — locītavu reimatisms, sirds, nieru iekaisums u.c.
Angīna var būt ne tikai patstāvīga slimība, bet arī viens no simptomiem dažām vispārējām infekcijas slimībām (skarlatīna, difterija) vai asins slimībām (leikoze). Tāpēc, parādoties pirmajām angīnas pazīmēm, nekavējoties jāgriežas pie ārsta.
Ārstēšana. Gultas režīms; nekairinošs, vitamīniem bagāts uzturs. Pēc ārsta norādījumiem lieto acetilsalicilskābes preparātus (aspirīnu u.c.), sulfanilamīdus, antibiotikas. Kaklu skalo ar siltiem, dezinficējošiem šķīdumiem — borskābes (1 tējk. uz glāzi ūdens). ūdeņraža pārskābes (1 ēd. k. 3% šķīduma uz glāzi ūdens). kumelīšu vai salviju tēju u.c.
Bērniem, kuri neprot skalot kaklu, dod dzert siltu kumelīšu tēju, kam pievienota citrona sula.
Kakla ārpusē liek sildošu kompresi. Jāseko sirds, nieru un zarnu darbībai. Ar angīnu bieži slimojošas personas dispanserizē.
Profilakse. Pasākumi, kas spēcina organismu, padara to neuzņēmīgāku pret dažāda veida nelabvēlīgiem faktoriem; pareizs darba un atpūtas režīms; norūdīšanās.
Laikus jāārstē bojāti zobi, kā arī slimības, kas apgrūtina elpošanu caur degunu vai rada strutu krāšanos rīklē (adenoīdi, polipi, hronisks tonsilīts).
Jāizvairās no kontakta ar angīnas slimniekiem (tiem jālieto individuāli trauki un kopšanas priekšmeti).
Pati bieži ar angīnām slimoju 
bikk sapp..
