Amerikāņu kodolatbruņošanās ģeopolitiskais šahs2

Pēdējo dienu galvenā tēma starptautiskajā politikā ir ASV izteiktais piedāvājums par 80% samazināt Krievijas un ASV kodolarsenālus. Piedāvājums ir skaisti noformēts, taču realitātē figuru izkārtojums uz ģeopolitikas šaha laukuma ir tāds, ka Maskavai tā pieņemšana nozīmēs stratēģisko katastrofu, tādēļ runa var būt tikai par daudzkārt mazāku kodolarsenāla samazināšanu un arī tad labākajā gadījumā. Par to uzskatāmi liecina arī Kremļa pēdējā laika militārpolitiskās aktivitātes. ASV – Krievijas attiecību speciālisti labi zina, ka visa ASV stratēģija kopš 1980.gadu beigām ir vērsta uz Krievijas kodolpotenciāla iznīcināšanu, savukārt militārie stratēģi ne tikai Krievijā uzskata Obamas piedāvājumu par Kremlim nepieņemamu, jo tik vērienīga kodolieroču skaita samazināšanu uz ASV pretraķešu aizsardzības sistēmas aktīvas attīstības fona praktiski likvidē starptautisko kodolparitāti. Tāpat iepriekšējo atbruņošanās posmu pieredze liecina, ka ASV nevis iznīcina savu arsenālu, bet gan tikai pārvieto no kaujas dežūras uz noliktavām.
Raugoties uz notiekošo patlabanējās politikas kontekstā, rodas iespaids, ka Obamas piedāvātajai atbruņošanās stratēģijai ir atvēlēta to vienīgo "pārmaiņu" loma, kuras viņš var uzrādīt amerikāņiem. Kā raksta ASV prese, prezidentam jau ir pienācis laiks izdarīt kaut ko vērā ņemamu, taču ekonomiskās krīzes un konfrontācijas ar republikāņiem dēļ viņam nav iespēju veikt revolūciju iekšpolitiskā. Šī iemesla dēļ nākas vērsties pie ārpolitikas, bet ideju sākt "atbruņošanos" ASV prezidentam ieteikuši padomdevēji, kuri virza globālās savienības ar Ķīnu projektu (G2).

Bijušais ASV valsts sekretārs Henrijs Kisindžers decembrī apmeklēja Maskavu un tikšanās ar Krievijas prezidentu Dmitriju Medvedevu laikā prezentēja Obamas piedāvājumu samazināt kodolarsenālus. Drīz pēc tam, janvāra sākumā, Kisindžers devās uz Pekinu, kur tika atzīmēta diplomātisko attiecību nodibināšanas starp Ķīnu un ASV 30. gadadiena, kur kopā ar vēl vienu bijušo valsts sekretāru Zbigņevu Bžezinski reklamēja G2.
Savulaik Bžezinskis nodēvēja globālo politiku par "lielo šaha laukumu", uz kura blakus globālajai cīņai par uzvaru tiek risinātas arī pozicionālas cīņas par atsevišķām figūrām. Šodien tas ir ļoti labi redzams, izmantojot četrstūra ASV - Eiropa - Krievija – Ķīna piemēru. Noliekot laukuma vidū divas figūras - "atbruņošanos" un G2, - Vašingtona apdraud uzreiz virkni citu lielās politikas lauciņu. Piemēram, sarežģī kontaktus starp Maskavu un Pekinu, un nostāda Krieviju izvēles priekšā starp "atbruņošanos" un ģeopolitisko karu divās frontēs. Demonstrējot ekskluzīvas attiecības ar Ķīnu, ASV tāpat dod nepārprotamus mājienus Pekinai, ka pienācis laiks izdarīt galīgo izvēli.
Kas interesanti, tad no militārās stratēģijas viedokļa kodolarsenālu samazināšana padara Krieviju praktiski neaizsargātu Ķīnas priekšā, kuras bruņojumā ir mazas un vidējas darbības rādiusa raķetes. Ar tām ir pilnīgi pietiekami, lai izdarītu uz Kremli spiedienu, vai vēl ļaunāk - sāktos militārs konflikts par Krievijas Tālajiem Austrumiem. To brīnišķīgi saprot Maskavā, un nav izslēgts, ka tieši tādēļ tik skaitliski maza un nereprezentabla, - bez prezidenta, premjera un ārlietu ministra - bija Krievijas delegācija Minhenes konferencē, bet Krievijas pirmais vicepremjers Sergejs Ivanovs uz ASV viceprezidenta Džo Baidena piedāvājumiem reaģēja ar diplomātiski nekonkrētu optimismu, savukārt Medvedevs tajā pašā laikā nodarbojās ar atlikušo sabiedroto no bijušo PSRS republiku vidus konsolidēšanu.